Arheologi sirdsveida svina urnas atraduši Francijas ziemeļrietumos, Rennas pilsētā, kur jau iepriekš atklāti 800 kapi. Arheologi veikuši izpēti šajos kapos, kur arī atraduši svina sirdis.
"Četras no šīm sirdīm ir ļoti labi saglabājušās. Šāds atklājums, kur ir organiski materiāli, arheoloģijā ir ļoti reti sastopams. Iegūtais atklājums ir ļoti aizraujošs," apgalvojuši arheologi.
Tāpat arheologi atzinuši, ka ar mūsdienu medicīnas paņēmumiem un modernajām tehnoloģijām būs iespējams ieskatīties atrastajos orgānos, sirds kambaros, ventiļos un artērijās, kas, iespējams, varēšot atklāt informāciju par konkrētajām sirds slimībām.
"Katra no šīm sirdīm ir dažāda. Tās atklāj dažādus pārsteigumus," sacīja Francijas antropologs Rozens Kolleters.
Jau līdz šim brīdim arheologi atklājuši 16. un 17. gadsimta apbedījumus. Viens no šādiem atklājumiem bijis kādas atraitnes līķis, kuru saukusi Luīze De Kuengo, kura nomirusi 1656. gadā. Viņas ķermenis bija noslēgts svina zārkā. Pēc zārka atvēršanas atklāts, ka sievietei mugurā bijis apmetnis, linu krekls, kājās - vilnas zeķes, kā arī kurpes ar korķa zoli, kas joprojām līdz pat šim brīdim bija ļoti labi saglabājušies.
Līdzās atraitnes līķim zārkā bija ievietota arī viņas vīra sirds.
"Tajā laika periodā tas bija ļoti aktuāli, ka līdz ar līķi ieraka arī vīra vai sievas sirdi," sacīja radioloģe Fatima-Zohra Mokrāne. Tāpat viņa piebilda, ka tas ir "ļoti romantisks aspekts apbedījumiem".
