Jau izsenis militarizētā robeža, kurā vairumu posmu veidoja dzeloņstiepļu žogi, migrantu plūsmas pīķa mēnešos 2015. gadā izrādījās viegli pārvarama desmitiem tūkstošu migrantu viņu ceļā uz Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm. Kopumā abu valstu sauszemes robeža ir vairāk nekā 200 kilometrus gara, bet izteikti lielāko daļu no tās veido upe. Jaunā siena norobežo gan to robežas daļu, kas atrodas nost no upes, gan daļēji sedz upes krastus.
Eiropas Savienība līdz šim palīdzējusi robežu stiprināt, galvenokārt caur tās robežapsardzības aģentūras "Frontex" piegādājot kameras un dronus, kā arī nodrošinot papildu personālu.
Pērn Grieķija paziņoja, ka vismaz daļā no sauszemes robežas ar Turciju taps augsts žogs. Tā tapa kā politisks risinājums samilzušajām problēmām, kuras rada aptuveni 60 000 migrantu, kuri valstī gaida patvēruma piešķiršanu. Viņu vidū gan ir arī jūras robežu šķērsojušie – ar laivām Grieķu salās izvietotajās nometnēs pēdējo divu gadu laikā nonākušie aptuveni 20 000 afgāņu, irākiešu un sīriešu.
Neskatoties uz migrācijas plūsmas apsīkumu jau 2016. gadā, migrācija Grieķijā ir karsts politiskais temats. To no jauna iesvilis satraukums par iespējamu jaunu plūsmas pastiprināšanos no Afganistānas pēc tam, kad tajā varu ar ieročiem pārņēma radikālais sunnītu grupējums "Taliban".
Tikmēr dažādi mediji, kuri runājuši ar cilvēku kontrabandistiem, atzīmējuši, ka siena migrācijas plūsmu neapturēs. Kontrabandisti paši regulāri atklāj, ka jau gadiem ilgi vidēji 1500 eiro nodrošina ikviena gribētāja nokļūšanu no Stambulas, Turcijā līdz Salonikiem, Grieķijā. Šī summa sedzot arī kukuļus robežsargiem abās robežas pusēs, kā rezultātā migranti netraucēti un "neredzēti" ienāk pat pa pavērtiem vārtiem, raksta "Vice".
