Formāli Japāna vaļu zveju bija pārtraukusi 33 gadus, ņemot vērā 1986. gada Starptautiskās vaļu zvejas komisijas lēmumu to apturēt līdz brīdim, kad visas organizācijas dalībvalstis vienosies par zvejas kvotām, kas ilgtermiņā nodrošinātu vaļu saglabāšanos. Nesagaidot šādu kvotu noteikšanu, par spīti dabas aizsardzības organizāciju iebildēm, ka vaļi joprojām ir apdraudēti, Japāna izstājās no Starptautiskās vaļu zvejas komisijas un vienpusēji pieņēma lēmumu atsākt komerczveju.
Faktiski gan vaļu zveja bija pārtraukta tikai īsu brīdi, jo Japāna turpināja ik gadu nogalināt 200 līdz 1200 lielo zīdītāju, to pamatojot ar zinātniskiem mērķiem. Nomedīto vaļu gaļa tāpat vēlāk nonāca tirgū un tās produkti visus šos gadus ir brīvi pieejami veikalos un restorānos.
Komerczvejas atļaujas ietvaros vaļu medniekiem Japānas teritoriālajos ūdeņos šogad atļauts noķert 227 dažādu sugu vaļus.
Jau vēstījām, ka aktīvās vaļu zvejas dēļ lielie zīdītāji 20. gadsimta otrajā pusē bija nonākuši uz iznīcības robežas. Lai gan tie patiesi Japānā un citviet medīti vairākus gadsimtus, vaļu zveja īpaši pastiprinājās tikai pēc Otrā pasaules kara. Rezultātā valstis, kuras ar to nodarbojās – Japāna, Norvēģija un Islande – vienojās problēmu risināt, zveju apturot līdz brīdim, kad visi vienosies par zvejas kvotām, kas ilgtermiņā nodrošinātu vaļu saglabāšanos. Japāna gan pēc gada pasaulē lielāko zīdītāju slepkavošanu un to gaļas tirdzniecību atsāka, to maskējot ar zinātnisko izpēti. Zvejas apturēšana citās valstīs līdz šim palīdzējusi vaļu populācijai atkal palielināties. Lai gan atsevišķas vaļu sugas joprojām tiek uzskatītas par apdraudētām, vairumā gadījumu to pārstāvju skaits ir pieaugošs.
