Foto: EPA/Scanpix/LETA
Par spīti starptautiskajai kritikai, pieci japāņu zvejas kuģi agrā pirmdienas rītā devās okeānā ķert vaļus komerciāliem mērķiem, un tiem drīz sekoja citi, vēsta BBC. Tādējādi pārtraukta vairākas desmitgades ilga izlikšanās, ka vaļi ķerti zinātniskai izpētei.

Japānas varasiestādes zvejniekiem devušas atļauju valsts teritoriālajos ūdeņos šogad nomedīt 227 dažāda veida vaļus. "Vaļu komerczvejas atsākšana bijusi kvēla vaļu zvejnieku vēlme visā valstī. Tādējādi vietējo iedzīvotāju kultūra un dzīvesveids tiks nodots nākamajām paaudzēm," medijiem atklājis Zivsaimniecības aģentūras vadītājs Šigeto Hase.

"Manu sirdi pārpludina prieks, esmu dziļi aizkustināts. Cilvēki manā dzimtajā pilsētā vaļus medījuši vairāk nekā 400 gadu," BBC atklājis Japānas Mazo vaļu zvejas asociācijas vadītājs Jošifumi Kais. Kāds zvejnieks medijam savukārt atklājis, ka ir nedaudz satraukts, bet laimīgs, atzīmējot, ka daudzi vairs nemaz nemākot pagatavot vaļa gaļu, bet viņš uzskata, ka katram tā jāpagaršo vismaz reizi dzīvē.

Kušira, no kuras ostas pieci kuģi pirmdien devās atklātos ūdeņos:

Zemāk fotogalerijā redzamie pieci zvejas kuģi bija pirmie, kuri atsāka zveju, un visticamāk, simboliski izvēlēti, lai demonstrētu, ka lielo zīdītāju medībās dodas nelielas zvejnieku komandas. Jau nedaudz vēlāk pirmdien zvejā devušies arī daudzkārt lielāki traleri:

Aktīvās vaļu zvejas dēļ lielie zīdītāji 20. gadsimta otrajā pusē bija nonākuši uz iznīcības robežas. Lai gan tie patiesi Japānā medīti vairākus gadsimtus, vaļu zveja īpaši pastiprinājās tikai pēc Otrā pasaules kara.

Rezultātā valstis, kuras ar to nodarbojās – Japāna, Norvēģija un Islande – vienojās problēmu risināt. Japāna un citas valstis vaļu komerczveju oficiāli pārtrauca 1986. gadā pēc Starptautiskās vaļu zvejas komisijas lēmuma visām tās dalībvalstīm to pārtraukt uz laiku līdz brīdim, kad visi vienosies par zvejas kvotām, kas ilgtermiņā nodrošinātu vaļu saglabāšanos.

Japāna gan pēc gada pasaulē lielāko zīdītāju slepkavošanu un to gaļas tirdzniecību atsāka, to maskējot ar zinātnisko izpēti. Valsts šajā laikā ik gadu zinātnes vārdā nogalināja no 200 līdz pat 1200 vaļiem, liecina BBC rīcībā esošie dati.

Zvejas apturēšana citās valstīs līdz šim palīdzējusi vaļu populācijai atkal palielināties. Lai gan atsevišķas vaļu sugas joprojām tiek uzskatītas par apdraudētām, vairumā gadījumu to pārstāvju skaits ir pieaugošs.

Japāna, tā arī nespējot panākt Starptautiskās vaļu zvejas komisiju noteikt jebkādas vaļu zvejas kvotas, pērn izstājās no komisijas, kā arī paziņoja, ka šogad atsāks vaļu komerciālu zveju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!