Volgas upes krastus skaujošajā Tverā, Krievijā, jau vairāk nekā simtgadi atrodas pilsēta pilsētā – tekstilrūpnīcas komplekss, kurā reiz dzīvojuši pat 15 000 cilvēku. Aģentūras AFP fotogrāfs piedāvā ieskatu, kā cariskās Krievijas laika manufaktūra izskatās mūsdienās.
Rūpnīca strauji izauga pēc tam, kad tirdzniecības un ražošanas magnātu Morozovu dzimta Tverā pārņēma jau esošu rūpalu, uz kura bāzes izveidoja papīrfabriku. 19. gadsimta pēdējā desmitgadē rūpnīca strauji attīstījās un kļuva par būtisku tekstilrūpniecības centru.
Šajā laikā no 1890. līdz aptuveni 1900. gadam tika uzbūvētas un līdz šai dienai saglabājušās aptuveni piecdesmit neogotiskas ēkas. To vidū ir arī divas, kuras Parīzes izstādē 1900. gadā jeb pirmajā tā dēvētajā EXPO saņēma zelta medaļas.
Pirmais pasaules karš Morozovu uzņēmējdarbību paputināja, bet rūpnīcu pilnībā pārņēma valsts līdz ar komunistu nākšanas pie varas 1917. gadā. Tā tika pārdēvēta par "Tveras proletāriešu fabriku" jeb tautas valodā par "Proletarku". Milzīgais komplekss turpināja ražot apdrukātu audumu baķus un citus tekstila izstrādājumus līdz pat 90. gadu pašam sākumam. Izputot Padomju Savienībai, Krievijā ienāca Ķīnas un citu zemju tekstilizstrādājumi, ar kuriem tveriešu produkcija nespēja konkurēt.
Rūpnīca bankrotēja, iekārtas tika izvazātas, bet pilsēta pilsētā turpina dzīvi līdz pat šai dienai. Tveras pilsētas administrācija ilgstoši ignorēja bijušās rūpnīcas kazarmas iedzīvotājus, neuzņemoties 19. gadsimta beigās celto ēku apsaimniekošanu. Tā rezultātā reiz rosīgais un krāšņais neogotiskais Tveras rajons kļuvis par savdabīgu pilsētas nabadzīgāko un sociāli neaizsargātāko cilvēku geto.