Krievija pagājušās nedēļas izskaņā ūdenī ielaida atomledlauzi "Ural", kas ir pirmais lielais solis Arktikas flotes atjaunošanai un papildināšanai, cerot attīstīt Ziemeļu ledus okeāna komerciālos ceļus, vēsta "The Moscow Times".
Sanktpēterburgas kuģu būvētavā tapušais "Ural" ir pirmais no trim jauna tipa atomledlaužiem. Tas ir lielākais un spējīgākais kuģis savā klasē, atzīmē medijs. "Ural", kurā būs vismaz 75 vīru liela apkalpe, spēšot lauzt līdz pat trīs metrus biezu ledu.
"Ural", kā arī pārējie divi šīs klases kuģi "Arktika" un "Sibir" tiks nodoti valsts atomenerģijas uzņēmumam "Rosatom".
Klimatam kļūstot siltākam un ledum aizvien biežāk un uz ilgākiem periodiem atkāpjoties no Krievijas Ziemeļu ledus okeāna krastiem, valstī uzsākti vērienīgi infrastruktūras projekti Arktikas zonas attīstīšanai. Plānots ka tā dēvētais Ziemeļu ledus ceļš no Klusā Okeāna līdz Eiropai, kas ir ievērojami īsāks nekā populārais tirdzniecības kuģu ceļš caur Indijas okeānam, drīz varētu būt izmantojams visu cauru gadu. Lai to nodrošinātu, aukstajos periodos ceļu ledū palīdzētu lauzt jauna tipa ledlauži.
Krievijā jauno kuģu būve un infrastruktūras attīstīšana Arktikā tiek skatīta arī kā stratēģisks solis, nodrošinot aktīvu klātbūtni reģionā pirms Kanādas, ASV un Norvēģijas. Turklāt izpēti komerciālai Arktikas izmantošanai aktīvi uzsākusi arī Ķīna. Tagadējie plāni paredz līdz 2035. gadam Arktikā kuģu ceļos dežūrēt kopumā 13 ledlaužiem, no kuriem deviņus darbinātu atomdzinēji.
Turklāt Ziemeļu ledus okeāna dzīlēs guļ naftas un dabasgāzes krājumi. Tiek lēsts, ka ledus patlaban vēl slēpj piekļuvis aptuveni 412 miljardiem barelu naftas, kas ir vairāk nekā piektdaļa no visas pasaules krājumiem, atsaucoties uz ASV pētnieku aplēsēm, raksta "The Moscow Times".
