Krievijas okupētajā Ukrainas Krimas pussalā Krimas tatāri trešdien policijas uzraudzībā pieminēja 1944. gadā notikušās deportācijas upurus.
Lai gan Krievijas okupācijas iestādes nebija atļāvušas Krievijā aizliegtās Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa rīkotos piemiņas pasākumus, daudzviet Krimā tie notika nesankcionēti.
Bahčisarajā vairāki simti Krimas tatāru pulcējās pie 1944. gada deportācijas upuru piemiņas plāksnes, lai kopīgi pieminētu tautas traģēdiju, bet pasākums notika policijas uzraudzībā un vairāki cilvēki, iespējams, Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) darbinieki, notiekošo filmēja, vēstīja Krimas tatāru laikraksts "Avdet".
Tas ziņoja, ka sanākušie noskaitīja lūgšanu, bija klusuma brīdis, bet pēc tam automašīnu vadītāji uz vairākām minūtēm ieslēdza skaņas signālu.
"Avdet" norādīja, ka pasākums noritējis mierīgi, ievērojot daudzu gadu tradīciju, bet vairāki autovadītāji savos spēkratos skaļi atskaņojuši šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājas - Krimas tatāru dziedātājas Džamalas, kas pārstāvēja Ukrainu, - dziesmu "1944". Pati Džamala trešdien piedalās piemiņas pasākumos Kijevā.
Apmēram tūkstotis cilvēku sarīkoja nesankcionētu mītiņu Oktjabrskas (Krimas tatāru nosaukums - Bijikonlara) ciemā. Voikovas (Krimas tatāru nosaukums - Aibara) ciemā iedzīvotāji sapulcējās uz kopīgu klusuma brīdi. Līdzīgas nesankcionētas cilvēku pulcēšanās notika arī citviet Krimā, vēstīja Krimas tatāru ziņu aģentūra QHA.
Savukārt Sevastopolē (Krimas tatāru nosaukums - Akjara) nezināmi ļaundari bija aplējuši deportācijas upuru pieminekli ar skābi. Tas gan nav traucējis cilvēkiem pie pieminekļa nolikt ziedus, ziņoja "Avdet".
Arī Krievijas okupācijas varas iestādes rīkoja vairākus oficiālus pasākumus, kuru gaitā tika nolikti ziedi vairākās deportācijas upuru piemiņas vietās Simferopolē (Krimas tatāru nosaukums - Akmesdžita).
Ik gadu Krimas pussalā tiek pieminēta Krimas tatāru deportācija, tomēr pēc tam, kad Krievija 2014. gada martā pussalu anektēja, ierastais piemiņas mītiņš Krimas galvaspilsētā Simferopolē tika aizliegts. Arī šogad Krimas tatāru pārstāvniecības institūcija Medžliss paziņoja, ka ir saņēmis atteikumu dažādu pasākumu rīkošanai pussalā un tam ieteikts pievienoties varas atļautajiem pasākumiem.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18. gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944. gada 18. maijā aptuveni 200 000 Krimas tatāru lopu vagonos aizveda uz Uzbekistānu, Kazahstānu un vairākiem Krievijas apgabaliem, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistu okupantiem.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989. gadā.
Pašlaik Krimas tatāri ir 12% no Krimas iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
