Leģendārā partizāna pārapbedīšana ir zīmīgs valsts simtgades notikums. Šogad aprit arī simtā gadadiena kopš Ramanauska-Vanaga dzimšanas, un šis gads Lietuvā nodēvēts viņa vārdā.
Pirms kara viņš bija skolotāju semināra pasniedzējs, kurš īsi pirms padomju okupācijas ieguva Lietuvas armijas rezerves leitnanta pakāpi. Partizānu kustībā iesaistījās 1945. gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai.
1948. gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri, bet jau gadu vēlāk par visas Lietuvas Brīvības cīnītāju savienības padomes prezidija priekšsēdētāja Jona Žemaiša vietnieku. Viņu vadītā Kustību Lietuvas atbrīvošanas cīņai 1949. gada 16. februārī tika deklarēta par Lietuvas augstāko politisko un militāro varu. Pēc neatkarības atgūšanas 90. gados šis dokuments tika atzīts par Lietuvas Republikas aktu, bet Žemaitis – par Lietuvas prezidentu.
Kopš 1952. gada Ramanausks-Vanags, izmantojot viltotus dokumentus, pieņēma citu identitāti. Pēc četru gadu meklēšanas padomju vara 1956. gadā Ramanausku un viņa sievu Kauņā apcietināja un gadu vēlāk partizānu komandierim izpildīja nāvessodu. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts, kastrēts, viņam izdurta acs un viņš bijis gandrīz komas stāvoklī.
