Foto: DELFI
Veci cietokšņi un bunkuri parasti nav tās omulīgākās un tīrākās apskates vietas – apķēpātas sienas, stikla pudeļu lauskas, skārdenes, dedzinātu riepu pēdas, smakojošas substances un cita draza tur nav nekas neparasts.

Taču neizmantoto kazemātu sienas un griestus var mēģināt pārvērst ielu mākslas galerijā, kā to rāda Varšavas Bemas cietokšņa piemērs, kur septembra beigās viesojās "Delfi".

19. gadsimtā celtais Bemas cietoksnis atrodas Varšavas ziemeļrietumu nomalē, divdesmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra. Tā ir daļa no kādreizējās Krievijas impērijas laika pilsētas aizsardzības sistēmas, kas visos laikos izmantota militāristu vajadzībām.

Pēc PSRS sabrukuma cietoksnis turpināja būt daļa no netālu esošā militārā lidlauka kompleksa, bet kopš 1999. gada tas kļuvis pieejams interesentiem un vandaļiem.

Foto: DELFI

Pagrieziena punkts, kas cietokšņa vienkāršu apgānīšanu un sienu apķēpāšanu ievirzīja kvalitatīvākas ielu mākslas sliedēs, bija 2011. gads. Aktīvistu grupa saņēma pilsētas tēvu atļauju un atbalstu organizētai apgleznošanai.

Foto: DELFI

Tā cietoksnis kļuva par 24 stundas diennaktī pieejamu ielu mākslas galeriju "Forty/Forty". Projekts ilga līdz 2015. gadam, taču Bemas cietoksnis, kurš izveidots par publisku parku, apskatei pieejams joprojām.

Foto: DELFI

Vairumā seno nocietinājumu var iekļūt, bet lielāka kvalitatīvo zīmējumu koncentrācija ir atrodama vienā no ēkām, kurā caur logiem ieplūst pietiekami daudz gaismas.

Foto: DELFI

Kopš projekta beigām cietoksnī atkal uzdarbojušies ne pārāk talantīgi ielu mākslinieki, kas daudzus darbus apķēpājuši ar ķeburiem vai krāniņiem, un daudz kas ir neglābjami zudis. Tomēr daļa gleznojamu joprojām saskatāmi un novērtējami, lai cietoksni būtu vērts doties iepazīt ne tikai kā senu nocietinājuma būvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!