Svētdien, 24. jūlijā, aprit pieci mēneši, kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadītā kara mašinērija brutāli iebruka Ukrainā. "Atbrīvošana" ir vārds, ar ko Kremlis centās attaisnot invāziju. Tikai šīs imperiālistisko sapņu pārņemtās, autokrātiskās valsts uztverē "atbrīvot" nozīmē nogalināt, izpostīt un iznīcināt. Uzsākot iebrukumu, Putins sāka rakstīt kara noziegumu un dzisušu dzīvību sarakstu.
Kopš februāra okupantu uzbrukumos gājuši bojā ne mazāk kā desmitiem tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp bērni. Upuru skaits Krievijas rokās kritušajās pilsētās tiek slēpts un pagaidām nav apkopojams. Izskanējuši amatpersonu apgalvojumi liecina, ka kritušo ukraiņu karavīru skaits ir vēl lielāks. Seksuālā vardarbībā cietušo skaits nav nosakāms, bet dažādi avoti liecina, ka tas mērāms simtos. Vismaz 12 miljoni ukraiņu ir devušies bēgļu gaitās, vēsta medijs BBC.
Karš ir izpostījis ne tikai cilvēku dzīves, bet arī Ukrainas pilsētas. Infrastruktūras zaudējumi tiek rēķināti jau vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apmērā. Paralēli notiekošajām kara šausmām vairākās pilsētās iedzīvotāji cenšas sākt atjaunošanas darbus. Citās – okupanti turpina apšaudīt civilos objektus, tostarp skolas, bērnudārzus, slimnīcas un lielveikalus. Pilsētās, kurās pirms kara bija vērojama strauja attīstība, tagad tiek meklēti zemesgabali jauniem kapiem un gruvešu kalniem. Nākamajās rindās piedāvājam ielūkoties Krievijas lielāko okupēto Ukrainas pilsētu liktenī šo piecu mēnešu laikā.
Mariupole
Mariupole bija plaukstoša ostas pilsēta Azovas jūras krastā, kur pirms
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
