Bruņojušies ar āmuriem, grupa palestīniešu aktīvistu sestdien, 9. novembrī, izsita caurumu mūrī, kas nodala Izraēlu un palestīniešu teritoriju. Jauniešu rīcība izraisīja drošības krīzi Izraēlā.
"Nav svarīgi, cik lieli šķēršļi būs, mūris kritīs, tāpat kā Berlīnes mūris krita," raksta aktīvisti, kas organizēja mūra izsišanu.
Tieši pirms 25 gadiem krita Berlīnes mūris – siena, kas gandrīz 30 gadus sadalīja Vācijas pilsētu un simbolizēja ar Dzels priekškaru sadalīto pasauli. 1989. gada 9. novembri uzskata arī par Aukstā kara beigām. Mūra krišana bija priekšnosacījums Vācijas atkalapvienošanai 1990. gadā.
Izraēla pie mūra būvniecības sāka strādāt 2002. gadā. Mūra būvniecību valsts skaidroja kā aizsardzības pasākumu.
Palestīniešu teritorijas – Rietumkrasts un Gazas josla – gadu desmitiem cenšas iegūt neatkarību no Izraēlas. Izraēlas un palestīniešu asiņainajā konfliktā cietuši desmitiem tūkstoši cilvēku.
Izraēlas un palestīniešu miera sarunas līdz šim nav spējušas konfliktu atrisināt.
ANO Ģenerālā asambleja 2012. gadā atzina Palestīnas valsti "de facto" jeb faktiski, taču Eiropas Savienība (ES) un ASV nav oficiāli atzinušas Palestīnu.
Palestīnu ir atzinušas arī Ungārija, Polija un Slovākija, taču šīs valstis to izdarīja vēl pirms iestāšanās ES. Palestīnu ir atzinusi ES neietilpstošā Islande, kā arī šī gada oktobrī Palestīnu oficiāli atzina arī Zviedrija.
Palestīnas atzīšanas jautājums ienāk arī ES dienaskārtībā. Portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, jau ziņoja, ka ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni 8. novembrī aicināja izveidot Palestīnas valsti, paziņojot, ka pasaule "nevar atļauties" vēl vienu karu Gazas joslā.
