Vācijas Federālā izlūkdienesta Bundesnachrichtendienst (BND) štāba jaunā ēka pēc ieilgušas būvniecības pirms nedēļas beidzot vēra durvis Berlīnes centrā. Jaunā ēku ansambļa platība ir vairāk nekā 260 000 kvadrātmetri, tādējādi padarot BND vadības centru par lielāko šāda tipa kompleksu pasaulē, atzīmē britu militārais medijs "UK Defence Journal".
Līdz ar jauno ēku atklāšanu BND ir pēdējā valsts mēroga iestāde, kuras vadības mītne Aukstā kara laikā izveidota Vācijas Federatīvajā Republikā un tagad, gandrīz 30 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanas, beidzot pārcelta uz galvaspilsētu. Kopš BND dibināšanas 1956. gadā Vācijas izlūkdienests mitinājās Minhenes pievārtē.
Jaunajā kompleksā strādās ap 4000 no kopumā 6500 BND izlūkdienesta darbiniekiem. BND pārstāvji oficiālos izteikumos vērtējuši, ka centra atrašanās Berlīnē un tā modernais aprīkojums ļaus efektīvāk cīnīties ar terorismu, kā arī noteikt potenciālus riskus vēl pirms to parādīšanās. "Miers pēc Aukstā kara beigām ir trauslāks, nekā mēs cerējām," BND štāba atklāšanā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, uzsverot dienesta lielo nozīmi Berlīnes mūra nojaukšanas priekšnoteikumu radīšanā, raksta "Tiroler Tageszeitung".
BND esot arī vienīgā šāda tipa ēka pasaulē, kurā izveidots apmeklētāju centrs.
Ēku ansambļa izmaksas sasniegušas 1,086 miljardu eiro, kas ievērojami pārsniedz sākumā plānotos 720 miljonus eiro, atzīmē "Zeit". Kopš 2006. gada būvētā kompleksa celtniecībā izmantoti 135 000 kubikmetru cementa, ap 20 000 tērauda un ap 20 000 kilometru optisko šķiedru kabeļu.
Par spīti ēku grandiozajam izmēram, izskanējusi kritika, ka komplekss, ņemot vērā pasaulē notikušās pārmaiņas kopš tā būvniecības sākuma jau esot pārāk mazs, raksta "Zeit". Tiesa, arī Minhenē esošās ēkas vācu izlūkdienests turpināšot izmantot.
