Foto: Pāvests mazgā un skūpsta patvēruma meklētāju kājas
Foto: AFP/Scanpix

Ceturtdien pāvests Francisks Zaļās ceturtdienas rituālā mazgāja un skūpstīja musulmaņu, hindu un katoļu patvēruma meklētāju kājas, paužot pārliecību, ka viņi visi ir viena dieva bērni, vēsta raidsabiedrība ABC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mums ir atšķirīgas kultūras un reliģijas, taču mēs esam brāļi un vēlamies dzīvot mierā," sprediķī paudis pāvests, nosaucot otrdien Briselē notikušos teroraktus par "kara žestu", ko veikuši asinskāri ļaudis.

11 patvēruma meklētāju kājas pāvests mazgājis ārpus Romas esošā patvēruma meklētāju centrā. Daži no patvēruma meklētājiem lējuši aizkustinājuma asaras, kad pāvests viņu priekšā nometies ceļos un lējis uz kājām svēto ūdeni. Pēc tam viņš pēdas nosusinājis un noskūpstījis.

Patvēruma meklētāju centrā kopumā uzturas 892 cilvēki, taču rituālā piedalījusies vien daļa no viņiem – daudzas sēdvietas palikušas tukšas. Tiesa, tiem, kuri ieradušies, pēcāk pat bijusi iespēja uzņemt pašiņus ar pāvestu.

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits - priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.

Lielā jeb Zaļā ceturtdiena ir diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts.

Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī - kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst.18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lieldienas Romas pāvests Francisks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form