Pēc Dienvidslāvijas asiņainās izšķīšanas tikai divas valstis – Slovēnija un Horvātija – sasniegušas relatīvu demokrātijas un ekonomikas kvalitātes latiņu, iestājoties Eiropas Savienībā. Nupat iestāšanās sarunas gar degunu paslīdēja Ziemeļmaķedonijai, taču cerība nav atmesta, un arī citas Rietumbalkānu valstis tiecas uz iestāju Eiropas ekonomiskajā saimē.
Līdz ar politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām gan varētu zust daļa Balkānu auras. Redzot vērienīgās pārmaiņas citviet Austrumeiropā, iespējams, rekonstrukciju vai nojaukšanas dēļ šarmu zaudēs arī vairums brutālisma arhitektūras monstru. Kamēr tas nav noticis, iepazīstinām ar spilgtākajiem no tiem:
Belgradas rietumu vārti
Pilsētas rietumu vārti atrodas uz lielceļa, kas savieno pilsētas centru ar lidostu un kalpo arī pilsētas šķērsošanai. Celtnes odziņa ir torņus savienojošais gaisa tilts un reiz rotējošais restorāns pašā ēkas smailē, kas nedaudz atgādina kosmosa kuģi. Visuma iekarošanas kultūras nospiedumu atstājuši arī iluminatoriem līdzīgie logi abu torņu kāpņu telpās.
Šobrīd apdzīvots ir tikai viens no 1979. gadā pabeigtās celtnes torņiem. Savukārt restorāns pēdējos ēdājus un skata baudītājus uzņēma 90. gados.
Serbijas pils
Īpašu uzmanību Dienvidslāvijas brutālisma mantojumam pievērsa viens no ietekmīgākajiem mākslas pasaules ietekmētājiem – Ņujorkas Modernās mākslas muzejs. Tas pērn sarīkoja vērienīgu izstādi "Cementa utopija: Dienvidslāvijas arhitektūra no 1948. gada līdz 1980. gadam" par šo joprojām pasaulē mazpazīstamās kultūrtelpas iezīmi, vienlaikus rosinot interesi par brutālisma mantojumu arī pašās bijušās Dienvidslāvijas mantiniecēs.
Ņemot vērā lielo interesi un potenciālo peļņu no tūrisma, Belgradas ierēdņi šobrīd apsverot plašākai publikai ļaut ielūkoties vienā no brutālisma meistardarbiem - Serbijas pilī. Šī ēka reiz uzņēmusi gan ASV līderus Ričardu Niksonu un Džeraldu Fordu, gan padomju tirānus Ņikitu Hruščovu un Leonīdu Brežņevu, kā arī laiku pa laikam turpina uzņemt esošos lielvaru līderus.
Valdības ēkā, kas par spīti serbu imperiālistisko tieksmju sabrukumam joprojām oficiāli ir Federācijas pils, skarbajā stilā ieturēti pat tādi interjera elementi kā lampas, paklāji un mēbeles. Šo skaistumu ļaužu masām pagaidām lemts baudīt vien reizi gadā.
Katrai no agrākajām federācijas republikām bija izbūvēta īpaša zāle, un tās dekorēja tā laika populārākie mākslinieki.
Lai gan ēkas ārienē dominē brutālismam tipiskais betons, kā jau pilī, iekšpusē valda marmors un gaismu dod kristāla lustras, no kurām lielākā deviņas tonnas smagā atrodas pie centrālās – Dienvidslāvijas – zāles deviņpadsmit metrus augstajiem griestiem.
Dzīvojamie bloki
Piemēram, sociālajai utopijai celtajos dzīvojamajos rajonos (attēlā augšā redzami tā dēvētie Serbijas austrumu vārti) ir atvēlēts gana daudz vietas parkiem, kinoteātriem, peldbaseiniem un pat auto novietošanai – ērtībām, kuru nepietiekamība rada ikdienas grūtības šodienas iedzīvotājiem Padomju Savienībā plānotajos dzīvojamajos rajonos.
Vairāki no tiem savu arhitektonisko īpatnību dēļ ieguva arī unikālus neoficiālos nosaukumus. Piemēram, logu formas dēļ 28. bloks pazīstams arī kā Televizoru māja.
Savukārt cits Jaunās Belgradas rajona nams zināms vienīgi kā 61. bloks.
23. bloka ātrijs un iespaidīgie garāžu vārti pie tā.
Karaburmas dzīvojamais tornis tiek dēvēts arī par "Toblerone" ēku. Atrodas Belgradas Karaburmas rajonā.
Petrovas kalnu memoriāls
Pēc Tito nāves un Dienvidslāvijas asiņainajiem kariem vairums vēlējās norobežoties no pagātnes atstātajām rētām un aizgājušā režīma paliekām. Tomēr tagad laiks ir pagājis un laika nesaudzētajai, taču unikālajai brutālisma arhitektūrai pastiprinātu uzmanību pievērsuši arī brīvību ieguvušajās republikās.
Tādu, piemēram, iemantojis Horvātijas Petrovas kalnu masīvā esošais piemineklis, kas veltīts pret fašismu vērstās sacelšanās dalībniekiem. Tas gadu laikā ir gauži noplucis, tomēr piesaista aizvien lielāku sabiedrības, tostarp ārvalstu tūristu uzmanību tieši arhitektonisko vērtību dēļ
Tjentistes memoriāls
Šobrīd 91 gadus vecais Tjentistes memoriāla skulptors reiz bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš Dienvidslāvijas teritorijā skulptūru radīšanai izmantoja betonu. Viņš "Reuters" atzīmējis, ka tas tobrīd bijis ne tikai moderns, bet arī stabils materiāls, ar kuru strādāt ir daudz vienkāršāk nekā akmeni.
Sporta centrs, izstāžu centrs un divi muzeji
Netālu no Kalemegdanas cietokšņa esošais Belgradas sporta centrs nesen piedzīvojis rekonstrukciju. Kompleksā atrodas gan baseinu komplekss, gan plašas treniņzāles.
Belgradas Laikmetīgās mākslas muzejs.
Belgradas izstāžu zāle.
Belgradas Aeoronautikas muzejs.
