Sīrijā, pie pašas Turcijas robežas gadsimtiem pamestā Babiškas ciema drupās nu jau dažus gadus atkal dzīvo cilvēki – Sīrijas pilsoņkara bīstamo piefronti pametušās ģimenes, vēsta "Reuters" fotogrāfs Kezija Levitass, kurš ciemu apmeklēja pērnā gada izskaņā.
Viņš fotogrāfijās iemūžinājis vairāku ģimeņu ikdienu, vācot olīvkoku zarus un atvases malkai, rūpējoties par kazu un aitu ganāmpulkiem, kā arī bērnu rotaļas pa senās varenības akmens mūru atliekām. Viens no viņa uzņēmējiem Mohamads Otmans (foto zemāk) viņam atklājis, ka reiz atceras līdzīgu drupu apmeklējumu skolas laikā, bet nekad nebija domājis, ka tajās dzīvos pats.
Tagad seno drupu akmeņi tiek izmantoti telšu nostiprināšanai un aizvējam, bet pāri palikušie mūri kalpo mantu glabāšanai un lopu patvertņu izveidei. 30 gadus vecais Otmans fotogrāfam atklāja, ka pirms fronte pietuvojās viņa mājai pie al-Māras pilsētas Idlibas reģiona dienvidos, kas kopš tā laika smagi cietusi apšaudēs un uzlidojumos, viņam piederēja liela lauku saimniecība un par iztiku nekad nav bijis jāuztraucas, bet tagad "bērni dzīvo drupās un dubļos".
Otmana ģimene, kā arī citas Babiškā pie Sīrijas ziemeļrietumu robežas ieradās pirms diviem līdz trim gadiem. "Vasarā šeit ir skorpioni, čūskas un putekļi, bet ziemā – aukstums," viņš raksturo šejienes izaicinājumus.
Babiškas atrašanās kartē:
Tomēr drupu izmantošana apmetņu veidošanai pēdējos gados kļuvusi aizvien izplatītāka, jo kā skaidro apmetnēs dzīvojošie, par telšu sliešanu tajās nevienam nav jāmaksā, kamēr visur citur zemei ir nomas maksu prasoši saimnieki.
Babiška ir 4. gadsimtā dibināta agrīna kristiešu apmetne. Tā ir viena no tā dēvētajām "Nāves pilsētām", kuras apvidū dibinātas no 1. līdz pat 7. gadsimtam. Šeit, Sīrijas Idlibas un Alepo reģionos, atrodamas ap 700 pamestu ciemu un pilsētu drupas, kuru vidū ir arī salīdzinoši labi saglabājušās bazilikas, pirtis, tirgi un citas ēkas.
Reģiona turību un pilsētu augšanu veicinājuši senie tirdzniecības ceļi, kas vijušies caur šo apvidu. Kad tirdzniecības ceļi pēc arābu iekarojumiem mainījušies, apmetnes panīkušas un laika posmā no 8. līdz 10. gadsimtam pamestas pavisam, ar laiku tām iemantojot "Nāves pilsētu" vārdu.
