Foto: Svētdien Ukrainas tauta izvēlas nākotni – norit Augstākās radas vēlēšanas
Foto: Reuters/Scanpix

Svētdien Ukrainā notiek parlamenta - Augstākās radas - vēlēšanas, kas būs vēlētāju pirmā iespēja novērtēt prezidenta Petro Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prezidenta Petro Porošenko partija - Petro Porošenko Bloks -, bet valdošās koalīcijas izveidošanai tai būs vajadzīgs nacionālistu partiju atbalsts.

Respondentu vidū, kas jau ir izlēmuši, par kuru partiju balsot, par prorietumniecisko Porošenko partiju savas balsis gatavi atdot vairāk nekā 30%, liecina Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptaujas dati.

Populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.

Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%.

Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies.

Tikmēr labējā spārna partijas, piemēram, "Svoboda" ("Brīvība") un "Labējais sektors", visticamāk, nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.

Trešdaļa vēlētāju vēl nav izšķīrusies, par kuru no politiskajiem spēkiem balsot, un vēlēšanu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no šīs elektorāta daļas.

Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptauja veikta visā Ukrainā, atskaitot Krievijas okupēto Krimu un Luhansku. Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, lielāks respondentu skaits intervēts Doņeckas apgabalā. Aptauja veikta oktobra vidū.

Porošenko izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas augustā.

Prezidentam saskaņā ar Ukrainas konstitūciju bija tiesības atlaist parlamentu sakarā ar to, ka pēc koalīcijas iziršanas 24.jūlijā mēneša laikā jaunu koalīciju tā arī neizdevās izveidot.

Līdz ievēlēšanai prezidenta amatā Porošenko bija neatkarīgais parlamenta deputāts, bet tagad viņam nepieciešams plašāks parlamenta atbalsts, ko, domājams, nodrošinās gaidāmās vēlēšanas.

Porošneko atbalsta arī Kijevas mērs, bijušais čempions boksā Vitālijs Kļičko, kurš atrodas Porošenko partijas saraksta augšgalā. Tomēr Kļičko paziņojis, ka negrasās ieņemt vietu parlamentā, lai nezaudētu Kijevas mēra amatu.

Porošenko partijas sarakstā ir arī vairāki aktīvisti un žurnālisti, kas vadīja Eiromaidana kustību, pateicoties kurai februārī tika gāzts Janukovičs.

Tā kā deputātiem vēl arvien nav izdevies veikt grozījumus vēlēšanu likumā, jaunās vēlēšanas notiks pēc vecās shēmas, kad puse deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem un puse - pēc mažoritārās sistēmas vēlēšanu apgabalos.

Rezultātā parlamentā vairākumu, visticamāk, iegūs prorietumnieciskie spēki. Līdz ar to Augstākās radas jaunais sasaukums ievērojami atšķirsies no vecā, kur dominēja Maskavai lojālā Janukoviča Reģionu partija.

Reģionu partija šajās vēlēšanās nepiedalīsies.

Arī otrs promaskaviskais spēks - komunisti -, visticamāk, parlamentā neiekļūs. Par partiju, kurai draud pilnīga aizliegšana, gatavi balsot tikai 3% vēlētāju, liecina aptaujas.

Ukrainā balsstiesības ir 36 miljoniem cilvēku.

Austrumukrainas prokremlisko kaujinieku līderi paziņojuši, ka vēlēšanas boikotēs un 2.novembrī organizēs paši savu balsojumu.

Kritiķi norāda, ka parlamenta vēlēšanas notiks baiļu un spriedzes atmosfērā un turklāt - ne visā Ukrainas teritorijā, kas var dot pamatu apšaubīt to rezultātus.

Vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka var nodrošināt vēlēšanu norisi tikai 18 no 32 vēlēšanu apgabaliem Doņeckas un Luhanskas reģionos, kas nozīmē, ka vismaz pusei no apgabala 5,2 miljoniem vēlētāju nebūs iespējas nobalsot.

Protams, vēlēšanas nenotiks arī Krimā, kuru Krievija martā anektēja.

Rezultātā vēlēšanās tiks aizpildītas tikai 424 no 450 vietām parlamentā.

Kijevā arī izskanējuši pārmetumi, ka valdība sākusi raganu medības pret oponentiem. Runa ir par Porošenko pagājušajā nedēļā parakstīto lustrācijas likumprojektu, kas paredz atlaist amatpersonas, kas bijušas saistītas ar Janukoviča administrāciju.

Satraukumu izraisīja arī incidents ar prokremlisko politiķi Nestoru Šufriču. Labēji noskaņoti aktīvisti pagājušajā mēnesī viņu piekāva un iemeta atkritumu tvertnē.

Uzbrukumu Šufričam kritizēja pat izteikti prorietumnieciskais iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs, kurš sociālajā tīklā "Facebook" norādīja, ka Eiropa uzgriezīs muguru Ukrainas revolūcijai, ja būs vēl citi tādi piekauti Šufriči.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Doņecka Eiropa Jūlija Timošenko Krievija Luhanska Petro Porošenko Ukraina Vitālijs Kļičko
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form