Foto: Ukrainā civiliedzīvotāji gatavojas dot pretsparu Krievijas iebrukuma gadījumā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Krievijas militāro spēku masveida pulcināšana pie Ukrainas robežas ir radījusi pēdējos gados lielāko drošības spriedzi reģionā, viešot bažas par masīva uzbrukuma iespējamību. Kamēr Rietumi pauž atbalstu Kijevai un ar dažādiem līdzekļiem, tostarp sankciju draudiem un ieroču piegādēm, cenšas atturēt Kremli no situācijas eskalēšanas, pašā Ukrainā netrūkst ar armiju nesaistīti ļaudis, kas izmanto iespēju apgūt pamata militārās iemaņas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Draudīgajos drošības apstākļos Kijevā un citās lielajās Ukraina pilsētās pēdējos mēnešos civiliedzīvotājiem radusies virkne iespēju apgūt aizsardzības pamatus, ziņo "Radio Svoboda". Apmācību piedāvā gan oficiālas valsts institūcijas, gan dažādas privātas militāras grupas un politiskās organizācijas, kurām bija nozīmīga loma Krievijas militārās agresijas pirmajos gados, kad 2014. gadā Ukrainas armija bija pārsteigta nesagatavota un nespējīga pienācīgi reaģēt.

Prezidenta Volodimira Zelenska valdība, kas no kritiķiem ir saņēmusi pārmetumus par civiliedzīvotāju negatavošanu iespējamam Krievijas iebrukumam, pieņēma likumu, kas ļauj oficiāli veidot civilās aizsardzības organizācijas. Likums "Par nacionālās pretošanās organizācijām" stājā spēkā 1. janvārī un uz tā pamata ir izveidoti Teritoriālie aizsardzība spēki.

Plāns paredz veidot 25 brigādes gandrīz visos valsts administratīvajos reģionos un piesaistīt 130 tūkstošus rezervistu. Jau pērnā gada nogalē armija nedēļas nogalēs sāka rīkot militārās mācības brīvprātīgajiem civiliedzīvotājiem, skaidro "Radio Svoboda".

Vienlaikus starp apmācību sniedzējiem ir arī pretrunīgi vērtēta galēji labējā organizācija "Nacionālais korpuss", kas apvienojusi Donbasa kara veterānus no dažādiem brīvprātīgo bataljoniem.

Vēstīts, ka kopš novembra pastāv bažas par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijā pie Ukrainas robežas tiek novērota karaspēka un tehnikas pulcināšana, savesto karavīru skaits tiek lēsts uz 127 tūkstošiem. Savukārt Maskava no ASV un NATO pieprasa īpašas "drošības garantijas", kas ietver NATO nepaplašināšanos uz austrumiem un spēku atvilkšanu no alianses jaunākajām dalībvalstīm, pretējā gadījumā solot īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau septiņus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form