Fotoreportāža: Ukraina piemin Černobiļas traģēdiju
Foto: AP/Scanpix

Ar plašiem piemiņas pasākumiem Ukrainā piektdien tiek pieminēta Černobiļas katastrofas 27.gadskārta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairāki desmiti cilvēku Slavutičas pilsētā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no avarējušās spēkstacijas, nolika ziedus un aizdedza sveces.

Savukārt Kijevā incidentā bojāgājušo piederīgie un valsts amatpersonas piedalījās atceres pasākumā.


"Traģēdijas piemiņa rosina valdību un sabiedrību būt vienotām un apvienot pūliņus, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar videi drošas sistēmas izveidošanu Černobiļā," teikts Ukrainas prezidenta Vitkora Janukoviča izplatītajā paziņojumā.

Pērn virs avarējušā kodolreaktora tika sākta jauna sarkofāga būvniecība.

Ja viss noritēs pēc plāna, līdz 2015.gada oktobrim jaunajam sarkofāgam jābūt pabeigtam un uzstādītam virs avarējušā reaktora.

Paredzēts, ka jaunā 20 000 tonnu struktūra stāvēs vismaz gadsimtu un tā būs apgādāta ar augsti tehnoloģiskām iekārtām, lai drošībā veiktu attīrīšanas darbus paša sagrautā reaktora iekšienē, kā arī neļautu radiācijai izplatīties ap avarējušo AES.

Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.

No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3000 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.

Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi.

Ukrainas dati liecina, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.

2005.gadā vairākas ANO institūcijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija (PVO) publiskoja ziņojumu, atklājot, ka pakļautība augstajam radiācijas līmenim kopumā varētu būt nāves cēlonis ap 4000 cilvēku.

Turpretī citas ANO aģentūras skaidro, ka līdzās tiem 30 cilvēkiem, kas gāja bojā neilgi pēc avārijas, vēl tikai 19 miruši no akūta radiācijas sindroma, bet pārējo cilvēku nāves cēloņi ir citi.

Tikmēr starptautiskā vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" 2006.gadā apsūdzēja ANO institūcijas nepietiekamā avārijas seku novērtējumā. Pēc "Greenpeace" aplēsēm, Černobiļas katastrofa izraisījusi nāvējošu vēzi aptuveni 93 000 cilvēku.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form