Makrons izteicies, ka sarunas par šo valstu pievienošanos ES nevar sākt, kamēr netiek mainīta kārtība kādā tiek izvērtēta kandidātvalstu atbilstība uzņemšanas kritērijiem. “Viņš savu pozīciju nemainīja, lai gan Vācija un citi vēlējās to mainīt,” Makrona nostāju aģentūrai raksturojis kāds ES diplomāts.
Ne visas ES dalībvalstis bija sajūsminātas par šo Francijas nostāju. Itālijas premjers Džuzepe Konte to nosauca par “vēsturisku kļūdu”. “Mums bija jāuzsāk pievienošanās sarunas, es esmu ļoti vīlies,” izteicās Konte. Beļģijas premjers Šarls Mišels norādīja, ka Balkānu valstu pievienošanās ES ir stratēģiski svarīgs jautājums. Lai uzsāktu iestāšanās sarunas, nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana.
Pastāv bažas, ka ES vilcināšanos saistībā ar šo valstu pievienošanās sarunu uzsākšanu var izmantot citas valstis, tostarp Krievija un Ķīna.
Ziemeļmaķedonijas premjers Zorans Zaevs pirms šobrīd notiekošā ES samita Briselē paziņoja, ka Ķīna un Krievija “aizpildīs vakuumu”, ko atstās eiropieši. Savukārt Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministrs Nikola Dimitrovs mikroblogošanas vietnē “Twitter” aicināja ES būt atklātiem. “Ja vairs nepastāv vienprātība par Rietumbalkānu Eiropas nākotni (..) iedzīvotāji ir pelnījuši to zināt,” rakstīja ministrs.
