Francija iestājas pret 'Nord Stream 2' ES noteikumos
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Francija ceturtdien negaidīti atbalstīja izmaiņas ES noteikumos, kas tiek uzskatītas par draudu gāzesvada "Nord Stream 2" projektam starp Krieviju un Vāciju.

"Francija ir nodomājusi atbalstīt šādas direktīvas pieņemšanu," ceturtdien paziņoja Francijas Ārlietu ministrija. "Turpinās darbs ar mūsu partneriem, sevišķi Vāciju, par izmaiņām, kas var tikt veiktas tekstā."

Ministrija apstiprināja, ka šīs noteikumu izmaiņas, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) informāciju pieprasīs atļaut trešās puses operatoru piekļuvi gāzes importa cauruļvadiem, attieksies uz "Nord Stream 2".

ES tā sauktās Gāzes direktīvas pārskatīšana tiks apsvērta piektdien. Tā ļautu Eiropas Komisijai regulēt vismaz daļu no šī cauruļvada, kas jau tiek būvēts. "Nord Stream 2" tad vajadzētu atbilst jauniem nosacījumiem, kas var samazināt peļņu un, iespējams, padarīt šo projektu ekonomiski neizdevīgu.

Šie nosacījumi paredz, piemēram, to, ka gāzes piegādātājs nevar vienlaikus būt arī cauruļvada operators. Šādam ES lēmumam uzmanīgi seko ASV, kas ir ļoti kritiski noskaņotas pret "Nord Stream".

ASV vēstnieki Vācijā, Dānijā un ES ir aicinājuši Vācijas partnerus ES atbalstīt lielāku regulējumu šajā jomā. ""Nord Stream 2" tālāk palielinās Eiropas ievainojamību pret Krievijas šantāžu enerģētikas sektorā," rakstā Vācijas raidsabiedrībai "Deutsche Welle" brīdināja ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, ASV vēstniece Karla Sendsa un ASV vēstnieks ES Gordons Sondlends.

Viņu rakstā teikts, ka ES atkarība no Krievijas gāzes nozīmē riskus Eiropai un Rietumiem kopumā. ""Nord Stream 2" piegādās vairāk nekā tikai Krievijas gāzi. Krievijas vara un ietekme izplatīsies pa Baltijas jūru uz Eiropu," teikts vēstnieku rakstā.

Viņi piebilda, ka šis cauruļvads ļaus Maskavai tālāk graut Ukrainas suverenitāti un stabilitāti. No Eiropas iegūtie miljardi par gāzi arī varētu finansēt viltus ziņu fabrikas pret demokrātiskajām institūcijām Eiropā un ASV.

1200 kilometrus garā cauruļvada darbības uzsākšana ir paredzēta līdz 2019.gada beigām. Pa to katru gadu tiktu transportēti līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes uz Vāciju. Līdz 2018.gada beigām jau bija izbūvēti apmēram 370 kilometri šī cauruļvada.

Source

LETA

Tags

ASV Baltija Eiropa Eiropas Komisija Francija Krievija Nord Stream Ukraina Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form