Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Francijā piektdien otro dienu pēc kārtas norisinās strādājošo streiks, arodbiedrībām turpinot plašus protestus pret prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu, un visā valstī ir paralizēta satiksme.

Valsts dienesti vēsta, ka uz galvenajiem ceļiem Parīzes reģionā izveidojušies satiksmes sastrēgumi vairāk nekā 375 kilometru garumā.

Francijas valsts dzelzceļa uzņēmums SNCF informējis , ka no desmit tālsatiksmes vilcieniem kursē tikai viens, bet Parīzes metro satiksme notiek tikai tajās divās līnijās, kurās kursē automātiskās vadības vilcieni bez vadītāja.

Tāpat atcelti simtiem avioreisu, un satiksmes sarežģījumi gaidāmi arī nedēļas nogalē.

Nedarbojas arī skolas, bet slimnīcas strādā ar ierobežotu darbinieku skaitu.

Otro dienu apmeklētājiem slēgta Versaļas pils, bet Luvras muzejs brīdinājis apmeklētājus par iespējamiem kavējumiem un atsevišķām slēgtām galerijām. Eifeļa tornis piektdien atsācis darbību, taču tūristiem ir problēmas nokļūt līdz tornim satiksmes traucējumu dēļ.

Arodbiedrība CGT ziņo, ka strādājošie bloķējuši septiņas no astoņām Francijas naftas pārstrādes rūpnīcām, radot bažas, ka varētu sākt trūkt degviela, ja streiks turpināsies.

Arodbiedrības pauž gatavību protestus turpināt, kamēr Makrons neatteiksies no iecerētās pensiju sistēmas reformas.

Amatpersonas atzinušas, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiks paaugstināts, taču pagaidām nav īsti skaidrs, kā iecerētā universālā pensiju sistēma, kam jāaizstāj desmitiem pašreizējo atsevišķo pensiju sistēmu, ietekmēs līdzšinējos strādājošo pensiju plānus.

Makrona kanceleja ceturtdien paziņoja, ka premjerministrs Eduārs Filips pēc sarunām ar arodbiedrībām nākamnedēļ izklāstīs galvenos reformas elementus.

Makrons vēlas ieviest universālu pensiju sistēmu, kas nomainīs pašreizējos 42 "īpašos režīmus", ko bauda dažādās nozarēs strādājošie, sākot ar dzelzceļniekiem un enerģētikas sektorā strādājošajiem un beidzot ar advokātiem un Parīzes opernama darbiniekiem.

Šīs atsevišķās sistēmas attiecīgajā nozarē strādājošajiem bieži garantē lielākas pensijas un agrāku pensionēšanos.

Taču arodbiedrības norāda, ka reformas ietekmēs arī miljoniem strādājošo privātajā sektorā, spiežot tos strādāt arī pēc 62 gadu vecuma sasniegšanas, ja tie vēlēsies saņemt pilni pensiju, kas savulaik tiem apsolīta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!