Francija vēlas nekavējoties sākt darbu pie ilgtermiņa politiskā noregulējuma, kas ļautu armēņu iedzīvotājiem palikt Kalnu Karabahas reģionā, otrdien pavēstīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.
Parīze turpina sarunas ar Krieviju, lai "panāktu paliekošu vienošanos, kas aizsargātu un respektētu Armēnijas intereses," teikts Elizejas pils paziņojumā.
Francija, ASV un Krievija ir EDSO Kalnu Karabahas konflikta noregulējuma grupas - tā dēvētās Minskas grupas – līdzpriekšsēdētājas.
Francija ir apņēmības pilna panākt, ka jebkuras vienošanās nosacījumos armēņiem tiek sniegtas "stingras garantijas par mierīgajiem iedzīvotājiem, viņu drošību un centieniem", kā arī garantijas drošībai un stabilitātei reģionā.
Azerbaidžānas galvenajai atbalstītājai Turcija "ir jāizbeidz provokācijas" un tai nevajadzētu darīt "neko, kas apdraud iespējas pušu starpā panākt paliekošu vienošanos Minskas grupas ietvaros", teikts paziņojumā.
Kā ziņots, Armēnija, Azerbaidžāna un Krievija pirmdienas vakarā noslēgušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā.
Vienošanās paredz pilnīgu uguns pārtraukšanu un visu naidīgo darbību izbeigšanu naktī no pirmdienas uz otrdienu, sākot no pusnakts pēc Maskavas laika.
Karojošie spēki paliks pozīcijās, kuras ieņēmuši līdz karadarbības pārtraukšanai, un tas ir liels ieguvums Azerbaidžānai.
Azerbaidžānas spēki šajā konfliktā atkarojuši 15% līdz 20% savulaik pazaudētās teritorijas, arī reģiona otro lielāko pilsētu Šušu.
Vienošanās paredz, ka gar karojošo pušu kontakta līniju Kalnu Karabahā un gar Lačinas koridoru, kas savieno Kalnu Karabahu ar Armēniju, tiks izvietoti Krievijas miera uzturēšanas spēki.
Armēnija arī apņēmusies atvilkt savus spēkus no visiem Kalnu Karabahas buferzonas rajoniem, kas kopš 90. gadu kara atrodas Armēnijas kontrolē, bet kas PSRS laikos neatradās Kalnu Karabahas Autonomā Apgabala sastāvā.
Armēņu kontrolē atradīsies tikai Kalnu Karabahas galvaspilsēta Stepanakerta un tai piegulošie rajoni, ko armēņu spēkiem izdevās nosargāt līdz 10. novembra pusnaktij.
Krievijas miera uzturētāji paliks Kalnu Karabahā piecus gadus. Pēc tam misijas termiņš tiks automātiski pagarināts vēl par pieciem gadiem, ja neviena puse no vienošanās neizstāsies.
