Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Simtiem tūkstoši cilvēku sestdien izgāja Francijas ielās, lai ceturto reizi protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu, arodbiedrībām solot pastiprināt streikus, ja valdība neatteiksies no plāniem.

Atšķirībā no iepriekšējiem trim protestiem, sestdien netika izsludināti streiki visā valstī, lai gan gaisa satiksmes dispečers Parīzes otrā lielākajā lidostā Orlī negaidīti sarīkoja streiku, izraisot puses reisu atcelšanu.

Arodbiedrība CGT paziņoja, ka tikai Parīzē protesta akcijā piedalījies pusmiljons cilvēku, kas ir vairāk nekā 400 000 cilvēku, kuri piedalījās iepriekšējā protesta akcijā 7. februārī.

Iekšlietu ministrija, kas ierasti ziņo par mazāku protestējošo skaitu, aplēsusi, ka kopumā valstī protestos sestdien piedalījās 963 000 cilvēku, no kuriem 93 000 bija Parīzē.

Televīzijas pārraidēs bija redzams, ka, piemēram, Rennē Francijas rietumos policija izmanto ūdens lielgabalus.

Astoņas arodbiedrības, kas vada protestu kustību, paziņoja, ka 7. martā izsludinās ģenerālstreiku, kas "apturēs Franciju", ja valdība nereaģēs uz sabiedrības prasībām.

Nākamā protesta akcija plānota 16. februārī.

Valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.

Vienlaikus plānots minimālās pensijas apmēru palielināt līdz 1200 eiro mēnesī.

Lai gan šobrīd pensionēšanās vecums ir 62 gadi, daudzi jau tagad turpina strādāt ilgāk, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs pilnas pensijas saņemšanai.

No 67 gadu vecuma francūžiem tiek maksāta pilna pensija neatkarīgi no laika perioda, kurā izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un valdība plāno šo normu saglabāt.

Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.

Šobrīd likumprojekts par pensiju sistēmas reformu nodots izskatīšanai Nacionālajā sapulcē, un paredzams, ka debates par to ilgs līdz nākamās nedēļas beigām.

Valdībai parlamentā nav vairākuma, un tai nepieciešams konservatīvās Republikāņu partijas atbalsts, taču republikāņiem joprojām ir iebildumi pret piedāvāto likumprojektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!