Parīze otrdien ļāva noprast, ka mēģinājumi aizliegt Turcijas valdošo partiju un gāzt pašreizējo premjerministru mazina Ankaras cerības jebkad pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Kāds augsta ranga avots Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī kancelejā norādīja, ka Turcijas Konstitucionālajā tiesā iesniegtā prokuratūras prasība slēgt Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), jo tā apdraud valsts sekulāro iekārtu, apstiprina iepriekš izteiktās Parīzes šaubas par Ankaras piemērotību pilntiesīgai dalībai ES.

"Ievērojot to, kas pašlaik notiek Turcijā, patiesi redzams, ka iespēja tikt uzņemtai [ES] attālinās," avots, kurš pieprasīja saglabāt savu anonimitāti, sacīja žurnālistiem.

Avots gan piebilda, ka Francija savas prezidentūras laikā nebloķēs jaunu iestāšanās sarunu sadaļu atvēršanu, ja tās neattieksies uz tām piecām jomām, kas pēc noklusēšanas paredz uzņemšanu ES pilntiesīgas dalībvalsts statusā.

Atbildot uz jautājumu, kādu iespaidu uz Ankaras vēlmi iestāties ES atstātu AKP aizliegšana, avots sacīja: "Ja viņi tagad sāk aizliegt valdošo partiju, tas ir ļoti interesanti. Šis juridiskais jauninājums jāmet sejā tiem, kas vēlas paātrināt Turcijas integrāciju Eiropā."

Kā jau ziņots, Turcijas Konstitucionālā tiesa otrdien uzsāka izskatīt prokuratūras prasību par AKP slēgšanu un ģenerālprokurors savu prasību pamatota ar AKP radītajiem draudiem valsts sekulārajai iekārtai, ziņo aģentūra "Anadolu".

"Ir konstatēts, ka nepārprotami pastāv nopietnas briesmas, ka [AKP] vēlas ieviest šariatu (islāma likumus)," aģentūra citē ģenerālprokurora Abdurahmana Jalčinkaja teikto, Konstitucionālajai tiesai uzsākot AKP lietas noklausīšanos.

Tiesas sēdē, kas norisinājās aiz slēgtām durvīm, Jalčinkajs izklāstīja jau iepriekš iesniegtajā prasībā minētos argumentus, apgalvojot, ka premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdības centieni atcelt musulmaņu sieviešu tradicionālo galvassegu nēsāšanas aizliegumu universitātēs pierāda valdošās partijas mērķi ieviest valstī islāma tiesību sistēmu.

Ģenerālprokurors pieprasa ne tikai AKP slēgšanu, bet arī uz pieciem gadiem aizliegt 71 partijas biedram, tai skaitā Erdoganam un prezidentam Abdullam Gilam, iesaistīšanos kādā citā politiskā partijā.

Tajā pašā laikā policija otrdien aizturēja divus bijušos ģenerāļus, Ankaras tirdzniecības kameras vadītāju un vairāk nekā desmit citas personas, kas ir kādas labējas slepenas organizācijas locekļi un plānojuši valdības gāšanu.

Viens no arestētajiem ir stingri sekulāri noskaņotā laikraksta "Cumhuriyet" biroja vadītājs Mustafa Balbajs.

Balbaja kolēģis Sukrans Soners intervijā televīzijas kanālam NTV norādīja, ka aizturēšanas laika izvēle liecina, ka tās mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no AKP lietas izskatīšanas.

Jau iepriekš Turcijas Konstitucionālā tiesa ir pieņēmusi lēmumus par politisko partiju slēgšanu.

Pati AKP veidojusies uz 2001. gadā aizliegtās islāmistu Tikuma partijas bāzes.

Lai gan valdošās partijas amatpersonas to noliedz, vairums politikas analītiķu uzskata, ka AKP jau gatavojas jaunas partijas dibināšanai, kuru no aizkulisēm joprojām vadīs Erdogans.

Domājams, ka šāda jaundibināta partija atkal bez pūlēm uzvarētu vēlēšanās, kuras varētu izsludinātas, ja AKP tiks slēgta.

Pagājušā gada jūlija vēlēšanās AKP ieguva 47% balsu, kas tai nodrošināja parlamentā absolūto vairākumu.

Pirmdien laikrakstā "Milliyet" publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka, atmetot tos vēlētājus, kuriem nav sava viedokļa, AKP joprojām atbalsta 43,3% respondentu. Savukārt pret partijas slēgšanu iebilst 53,3% turku, bet 37,7% ir pārliecināti, ka AKP slēgšanai sekos ekonomiskais un politiskais haoss.

Abas lielākās opozīcijas partijas - Republikāniskā Tautas partija (CHP) un Nacionālistiskās kustības partija (MHP) - popularitātē ievērojami atpaliek no AKP.

Vienlaikus trešdaļa aptaujāto nav izlēmuši, par kuru partiju viņi balsotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!