Berlīnē otrdien notiek Vācijas un Francijas sarunas un ir paredzēta kopīga abu valstu parlamentu sēde. Lai godinātu izlīguma gadadienu, Berlīnē, līdzās Vācijas karogiem, plīvo arī Francijas karogi, ziņo BBC.
Elizejas līgumu 1963. gada 22. janvārī parakstīja Francijas prezidents Šarls de Gols un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers. Par spīti kāpumiem un kritumiem abu valstu attiecībās, Parīze un Berlīne ir bijušas galvenās Eiropas Savienības (ES) veidotājas.
De Golls Eiropu raksturoja kā "karieti ar zirgiem, kur Vācija ir zirgs, bet Francija kučieris", bet abu šo valstu sadarbība ir Eiropas projekta pamatakmens, skaidro BBC.
Lai pieminētu izlīguma gadadienu, kas ir raksturota kā "draudzības svētki", Vācijā un Francijā ir izdotas īpašas pastmarkas, monētas un citi suvenīri. Otrdien Berlīnē ieradīsies vairāk nekā 500 franču deputātu, lai kopā ar vācu kolēģiem piedalītos kopīgā sēdē. Tāpat paredzētas kopīgas valstsvīru pusdienas un svinīgais koncerts.
BBC piebilst, ka abām Eiropas vadošajām valstīm ir nesaskaņas atsevišķos jautājumos, to skaitā par eirozonas krīzes pārvarēšanu. Francijas prezidents Fransuā Olands nepiekrīt Vācijai, kas lielu uzsvaru liek uz taupību un budžeta deficīta samazināšanu. Tāpat Olands vēl izjūt rūgtumu par Vācijas kancleres Angelas Merkeles atklāto atbalstu Nikolā Sarkozī pirms pagājušajā gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām Francijā, uzsver BBC.
Domājams, ka abu valstu attiecībām pārbaudījums būs krīze Mali. Kamēr Parīze Rietumāfrikas valstī ir izvietojusi savu karaspēku islāmistu nemiernieku apkarošanai, Berlīne negribīgi iesaistās konflikta risināšanā, ziņo BBC.