Berlīnē jautājumu par Kosovas statusu uzskata par atrisinātu, laikrakstam "Press" apliecināja Vācijas vēstnieks Volframs Māss. Berlīne uzskata Kosovu par Serbijas kaimiņu, tāpēc labas kaimiņattiecības ar bijušo provinci uzskatāmas par svarīgu priekšnosacījumu dalībai ES.
Savukārt Francijas sūtnis Belgradā Žans Fransuā Terrals intervijā laikrakstam "Večerņe Novosti" uzsvēra, ka izveidojusies situācija ir neatgriezeniska un ar šo apstākli ir jārēķinās.
2009.gadā Starptautiskā tiesa Hāgā sāka izskatīt prasību par Kosovas neatkarības pasludināšanas likumību. Oficiālā Belgrada lūgusi tiesai sniegt atzinumu, kā var starptautiski atzītas valsts daļa pasludināt neatkarību, ja tam nav saņemta centrālās varas piekrišana.
Vēl svētdien Serbijas premjerministra vietnieks Božidars Ģeličs sacīja, ka Kosovas neatkarības atzīšana un pievienošanās NATO nav priekšnosacījumi, lai Serbija varētu pievienoties ES.
"Kosova nav priekšnosacījums Eiropai [dalībai ES], nedz Serbija jebkad pieņems to, ka Kosova kļūst par priekšnosacījumu Eiropai. Eiropas integrācija un Kosovas statusa atrisināšana ir divi atsevišķi procesi. Tā ir Serbijas politika, bet arī ES politika, turklāt savienībai nav vienotas pozīcijas Kosovas jautājumā," norādīja vicepremjers.
Viņš arī sacīja, ka ANO tribunāla virsprokurora Serža Brammerca nākamais ziņojums Serbijai būs labvēlīgs, līdz ar to jau jūnijā tiks ratificēts ES Stabilizācijas un asociācijas līgums.
"Kad mēs saņemsim jautājumu sarakstu jūnijā, mēs to izpildīsim līdz vasaras brīvdienām. Tad būs iespējams, ka mēs varam kļūt par kandidātvalsti līdz šī gada baigām vai, vēlākais, līdz nākamā gada vidum," pārliecināts ir Ģeličs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
