Francija varētu prezentēt Eiropas finanšu sistēmas stabilizācijas plānu (17:09)
Foto: Shutterstock

Eiropas Savienības prezidējošā valsts Francija Eiropas finanšu sistēmas stabilizēšanai kā galvenos principus, visticamāk, piedāvās iespējas bankām nodrošināt kapitālu un aizdevumu garantiju pieejamību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

BBC vēsta, ka tieši šādu plānu, visticamāk, viena no ekonomiski spēcīgākajām Eiropas valstīm piedāvās pirmdien.

Šis plāns ir līdzīgs tam, kādu pagājušā nedēļā Lielbritānijas banku glābšanai prezentēja šīs valsts finanšu ministrs Alisters Dārlings.

Francija arī norādījusi, ka turpinās stingri turēties pie sestdien G7 valstu finanšu ministru panāktā piecu punktu plāna Pirmais no tiem paredz izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai izvairītos no "būtisku" finanšu institūciju bankrota, otrais - atdzīvināt kredītu un monetāros tirgus un nodrošināt bankas un citas institūcijas ar plašās iespējām uzlabot likviditātes rādītājus. Trešais - nodrošināt bankas un citas svarīgākās institūcijas ar pietiekami lielu kapitālu no publiskā un privātā kapitāla, lai atjaunotu uzticību noguldītāju vidū. Ceturtais - būt pārliecināt, ka katras valsts depozītu programmas ir stipras un to nauda ir drošībā. Piektais - atjaunot darbību un drošību citos, piemēram, ķīlu tirgos.

Arī ASV prezidents Džordžs Bušs sestdien pauda, ka vienīgais ceļš, kā atrisināt globālo finanšu krīzi ir panākt vienotu rīcību visas pasaules mērogā. Tāpēc jau nākamajā nedēļā ir iespējama pasaules ekonomiski nozīmīgo valstu pārstāvju tikšanās, kurā bez G7 valstīm piedalīsies Krievija un, iespējams, arī citas valstis.

Vācijas kanclere Angela Merkela svētdien atzinusi, ka visgrūtāk būs panākt vienotu Eiropas nostāju. "Mums Eiropā ir nepieciešama vienota pieeja, bet mums ir jābūt spējīgiem to elastīgi piemērot katras valsts nacionālajai situācijai," pēc sarunas ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī viņu citē CNN.

Abu lielvalstu līderi akcentējuši, ka starpvalstu koordinācija ir izšķirošais aspekts krīzes atrisināšanai. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā Sarkozī tiksies arī ar Lielbritānijas premjeru Gordonu Braunu, kura vadītā valsts gan nav Eirozonā.

Tomēr tiek paredzēts, ka 15 Eirozonas valstu lēmums būtiski iespaidos ne tikai šo, bet arī pārējo Eiropas Savienības valstu ekonomiku, kuru vidū ir gan "vecās" ES dalībvalstis, gan "jaunās", kuras ES pievienojās vien 2004. gadā un vēlāk.

Svētdien pēc Sarkozī ierosinājuma Parīzē tiekas Eirozonas valstu līderi, kuri arī pārrunā iespējamos rīcības variantus ekonomisko problēmu risināšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form