Francija veikusi uzlidojumus nemierniekiem Čadas ziemeļos
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Francijas kara aviācijas lidmašīnas svētdien veikušas divus uzlidojumus, lai apturētu bruņotu grupējumu, kas ar 40 auto bija iebraucis no Lībijas Čadas ziemeļos, vēsta Francijas armija, piebilstot, ka uzlidojumi veikti, atsaucoties Čadas lūgumam.

Nemiernieku grupējums, kurā apvienojušies Čadas prezidenta Idrisa Debija pretinieki, paziņojis, ka uzlidojumi bijuši vērsti pret tā karotājiem, un brīdinājis Franciju, ka šie notikumi var izraisīt "naidīgumu pret francūžiem".

Francijas kara aviācijas iznīcinātāji "Mirage 2000" "kopā ar Čadas armiju" veikuši operāciju, lai "apturētu naidīgu spēku virzīšanos uz priekšu un izklīdinātu kolonnu", kas bija iekļuvusi dziļi Čadas teritorijā, teikts Francijas armijas paziņojumā.

Āfrikas Sāhelas reģionā īstenotās Francijas pretterorisma operācijas "Barkhane" ietvaros kara lidmašīnas bāzējas lidlaukā netālu no Čadas galvaspilsētas Ndžamenas.

"Kolonna tika pamanīta vismaz pirms 48 stundām," pavēstīja bruņoto spēku pārstāvis sakariem ar presi Patriks Štaigērs. Uzlidojumus vispirms veikuši Čadas gaisa spēki, bet tad lūguši Francijas palīdzību.

Grupējums atradies 400 kilometru attālumā no robežas un tika apturēts "starp Tibesti un Ennedi", valsts ziemeļrietumos, viņš piebilda.

Čadas armija pēdējā laikā veikusi vairākus uzlidojumus ziemeļos pret Lībijā bāzētajiem nemierniekiem.

Armija pērn īstenoja operāciju pret nelegālajiem zeltračiem, kuru ierašanās valsts ziemeļos izraisījusi spriedzi attiecībās ar vietējiem iedzīvotājiem.

Čadas aktīvākais nemiernieku grupējums "Pretošanās spēku savienība" (UFR) apliecināja, ka uzbrukums bijis vērsts pret tā vīriem.

Uzlidojumi iezīmē "bīstamu pagriezienu", Francijai iejaucoties Čadas "iekšējās lietās", ziņu aģentūrai AFP Gabonas galvaspilsētā Librevilā norādīja UFR pārstāvis sakariem ar presi Jusufs Hamids.

"Čadas tauta atbildēs. Tas notiks, izrādot naidīgumu pret francūžiem," uzsvēra Hamids. "Parīze kļuvusi par spēku, kas ir naidīgs Čadas tautai."

UFR 2009. gada janvārī izveidoja astoņu nemiernieku grupējumu alianse.

Vēl 2008. gada februārī nemiernieku grupējums, virzoties no austrumiem, Ndžamenā sasniedza prezidenta pils vārtus, bet tad prezidenta bruņotie spēki uzbrukumu atvairīja.

Prezidents uzbrukuma atbalstīšanā apsūdzēja Sudānu, kas šos pārmetumus noraidīja.

Kopš 1960. gadā Čada pasludināja neatkarību no Francijas, valstī pieredzēti vairāki puči un krīzes. Valstī dzīvo vairāk nekā 200 etniskās grupas.

Debijis ir bijušais bruņoto spēku komandieris, un par Čadas prezidentu viņš kļuva 1990. gadā, no amata gāžot savu bijušo priekšnieku Hisenu Habri.

Debija prezidentūras gados Čada kļuvusi par vadošo spēku cīņā pret džihādistiem Sāhelā.

Source

LETA

Tags

Čada Francija Lībija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form