Kamēr pašā Francijā balsošana notiks tikai svētdien, vēlēšanu iecirkņi vēruši durvis Gviānā, Gvadelupā, Martinikā un citos Francijas aizjūras departamentos.
Saskaņā ar pēdējām aptaujām visvairāk balsu vēlēšanās varētu saņemt jaunā Francijas prezidenta tikai pirms gada dibinātā partija "Uz priekšu, republika" (LREM), par kuru grasās balsot 29 līdz 31,5% francūžu.
Tādējādi LREM varētu izcīnīt stabilu absolūto vairākumu, iegūstot 360 līdz 427 no 577 deputātu vietām Nacionālajā sapulcē.
Galvenais LREM sāncensis ir konservatīvā Republikāņu partija, kamēr Makrona priekšteča Fransuā Olanda pārstāvētie sociālisti varētu zaudēt līdz pat 280 no līdzšinējiem mandātiem.
Vērā ņemamu pārstāvniecību Nacionālajā sapulcē cer beidzot iegūt arī galēji labējā Nacionālā fronte, kuras līdere Marina Lepēna maijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ieguva 34% balsu.
Uz ievērojamu vietu skaitu pretendē arī galēji kreisā partija "Nepakļāvīgā Francija", par kuras līderi Žanu Liku Melanšonu prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā balsoja 19,6% francūžu.
Vēlēšanu apgabalos, kuros neviens no kandidātiem neiegūs vismaz pusi balsu, 18.jūnijā tiks rīkota otrā balsošanas kārta.
