Francijas Eiropas Savienības referenduma rezultāti rosina uzdot 'nopietnus jautājumus'

Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs jau ir izteicies, ka iedzīvotāju negatīvais balsojums referendumā rosina uzdot “nopietnus jautājumus” par Eiropas virzību nākotnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tonijs Blērs gatavojas pārtraukt savas brīvdienas Itālijā, lai nāktu klajā ar paziņojumu, jo opozīcijā esošie parlamenta locekļi mudina viņu pasludināt šo konstitūciju par “mirušu”.

Strovs jau iepriekš bija paziņojis, ka Lielbritānijā konstitūcija tiks ratificēta tikai ar tautas balsojuma palīdzību. Pēc Francijas referenduma iznākuma paziņošanas viņš izteica savu nožēlu, taču Lielbritānijas vārdā apliecināja, ka respektē šo iedzīvotāju izvēli.

“Francijas referenduma rezultāti rosina mūs domāt par Eiropas turpmāko virzību, par visas pasaules mestajiem izaicinājumiem, kā arī par Eiropas Savienības spēju pārvarēt šos izaicinājumus un atbilst dalībvalstu iedzīvotāju vēlmēm,” viņš teica.

“Lielbritānija ir gatava un tai jāpiedalās debatēs, kas gaidāmas tuvākajos mēnešos. Un visas 25 dalībvalstis ir pelnījušas, lai tām dotu laiku pārdomāt un apspriesties par referenduma iznākumu Francijā.”

Visticamāk, notikumu un debašu centrā nokļūs premjerministrs Tonijs Blērs, jo Lielbritānija gatavojas 1.jūlijā pārņemt Eiropas Savienības prezidentūru.

Bieži ir izskanējuši viedokļi, ka pēc šāda notikumu pavērsiena Lielbritānijas valdība varētu mainīt savas domas un atcelt plānus rīkot referendumu, taču ministri nepieļauj šādu iespēju, ja vien Eiropas Padomes sēdē Briselē 16.jūnijā netiks atzīts, ka konstitūcijas ratificēšanas process neturpināsies.

Pirms šīs sēdes Blērs tiksies ar citu dalībvalstu līderiem, lai pārrunātu, kā būtu iespējams risināt šo situāciju un kā rīkoties tālāk.

Liberālo demokrātu ārlietu preses sekretārs Niks Klegs teica: “Šis balsojums ievirza Eiropas Savienību neskaidrības gultnē.”

“Kamēr iemesli, kādēļ Francijas iedzīvotāji atteicās pieņemt konstitūciju, bija visdažādākie un reizēm pat pretrunīgi, tomēr neapmierinātības līmenis ar ES liek līderiem kļūt piesardzīgiem.”

Francijas iedzīvotāju lēmums ietekmēs visu Eiropu, tajā skaitā arī tādas valstis kā Nīderlande, kur arī drīz paredzēts referendums par ES konstitūciju.

Konservatīvo līderis Eiropas Parlamentā Timotijs Kērkhoups saka: “Ja ES līderi izlems, ka ratifikācijas procesu ir jāturpina, Lielbritānijai ne tikai ir jārīko referendums, bet arī jādara tas bez kavēšanās.”

Viņš stāsta, ka tas norādītu Blēram uz naidīgumu, kādu Lielbritānijas iedzīvotāji izjūt pret konstitūciju.

Arī Lielbritānijā konstitūcijas atbalstītāji un pretinieki ir izteikuši savas domas par notikušo.

Lusija Pauela, kampaņas “Lielbritānija Eiropā” direktore, nodēvēja Francijas referenduma rezultātus par “lielu vilšanos”.

“Mēs joprojām ticam, ka konstitūcijas līgums kalpo Lielbritānijas un Eiropas interesēm, taču tagad Eiropas tālākais ceļš ir atkarīgs no Eiropas Padomes lēmuma.”

Metjū Makgregors, “Nē” kampaņas aktīvists, izsaka savu prieku par nesen paziņoto rezultātu. “Šoreiz Eiropas Savienības līderiem beidzot būs jāsaprot, ka šis “Nē” patiesi ataino iedzīvotāju vairākuma viedokli.”

Konstitūcija paredz uzlabot lēmumu pieņemšanu paplašinātās ES 25 dalībvalstu ietvaros, un, lai tā stātos spēkā, to ir jāratificē visām dalībvalstīm, vai nu valdības līmenī vai ar tautas referenduma palīdzību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form