Francijas ekspremjers Dominiks de Vilpēns paziņo par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās  (1)

Vilpēns, kurš ir sens pašreizējā prezidenta Nikolā Sarkozī sāncensis, paziņoja par savu lēmumu kandidēt Francijas telekanālam TF1.

Vilpēns paziņojumā par savu kandidēšanu sacīja, ka ir satraukts par to, ka "Franciju pazemo tirgu likumi, kas uzspiež arvien vairāk taupības pasākumu". Viņš apsūdzēja Sarkozī par Francijas interešu aizmiršanu. "Pašlaik mēs zaudējam lielu daļu savas suverenitātes. Mēs saistām sevi ar interesēm, kas nav Francijas intereses. Es uzskatu, ka ir vajadzīgs vairāk drosmes," sacīja Vilpēns.

Sarkozī vēl nav oficiāli paziņojis par savu kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, bet ir gaidāms, ka viņš to darīs.

Francijā opozīcijā esošā Sociālistiskā partija nesen izvirzīja Fransuā Olandu par prezidenta vēlēšanu kandidātu.

Svētdien publicēti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka Vilpēns prezidenta vēlēšanās saņemtu tikai vienu procentu balsu, Olands - 31,5%, Sarkozī - 26%, bet galēji labējās Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna - 13,5%.

Sarkozī piekritēji aicināja Vilpēnu izstāties no priekšvēlēšanu cīņas, lai nesašķeltu labējos spēkus. "Dominiks de Vilpēns ir cilvēks pats par sevi, bez finanšu līdzekļiem, bet politiskas kustības .. Francijas sabiedrības labā ir, lai [labējie] izveidotu bloku ap prezidentu. Sabiedrības intersēm jābūt augstākām pār personiskām ambīcijām," sacīja Sarkozī labējās partijas "Savienība par tautas kustību" ( UMP) vēlēšanu štāba vadītāja Nadīna Morano.

58 gadus vecais Vilpēns ir bijušā prezidenta Žaka Širaka protežē. Širaka prezidentūras laikā Vilpēns ir bijis ārlietu ministrs no 2002. līdz 2004.gadam un premjerministrs no 2005. līdz 2007.gadam. Esot ārlietu ministra amatā, Vilpēns 2003.gada februārī ANO iebilda pret gaidāmo iebrukumu Irākā.

Vilpēns maijā tika attaisnots lietā, kurā viņš tika apsūdzēts par Sarkozī apmelošanu.

Daudzi no Vilpēna bijušajiem draugiem un sabiedrotajiem ir pārgājuši Sarkozī pusē.

Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta tiks rīkota aprīļa beigās. Ja būs jārīko otrā kārta, tā notiks maijā. Savukārt jūnijā tiks rīkotas parlamenta vēlēšanas.