Francijas parlamenta apakšpalāta pirmdienas vakarā nobalsoja par ārkārtas stāvokļa pasludināšanas procesa iekļaušanu valsts konstitūcijā, kas ir viens no valdības ierosinātiem konstitūcijas grozījumiem pēc 13. novembra Parīzes teroraktiem.
Par šo grozījumu, kas piešķir valstij lielākas drošības pilnvaras, tika nobalsots ar 103 balsīm par un 26 pret, lai gan pret to bija daži kreisie un daži labējie deputāti.
Šis balsojums ir pirmais no vairākiem soļiem ceļā uz konstitūcijas galīgo pārskatīšanu.
Francijas prezidents Fransuā Olands pēc 13. novembra teroraktiem noteica ārkārtas stāvokli, piešķirot policijai un drošības spēkiem plašas pilnvaras veikt reidus mājās un pakļaut cilvēkus mājas arestam bez tiesas lēmuma.
Olanda Sociālistu partijas valdība tagad grib ārkārtas stāvokli, kas pirmoreiz tika piemērots 1955. gadā Alžīrijas kara laikā, iekļaut Francijas konstitūcijā, kā iemeslu minot pastāvīgus džihādisma draudus.
Pašreizējais ārkārtas stāvoklis ir noteikts uz trim mēnešiem līdz 26. februārim, bet ir gaidāma tā pagarināšana, dodot valdībai laiku pieņemt konstitūcijas reformas.
13. novembrī sarīkotās apšaudes un spridzinātāju pašnāvnieku uzbrukumi, par kuriem uzņēmās atbildību džihādistu grupējums "Islāma valsts" un kuros nogalināti 130 cilvēki, lika radikāli pārskatīt drošības pasākumus Francijā.
Skandalozākais priekšlikums pēc šiem teroraktiem paredz iespēju atņemt Francijas pilsonību teroristiem, kuriem ir arī citas valsts pilsonība. Šo plānu kā diskriminējošu janvārī nosodīja tieslietu ministre Kristiāna Tobirā.
Ierosinātās izmaiņas paredz, ka parlamentam būtu jāapstiprina ārkārtas stāvoklis uz laiku, kas ilgāks par 12 dienām. Ārkārtas stāvokļa maksimālais ilgums būtu četri mēneši, bet parlaments pēc tam to varētu pagarināt.
Ārkārtas stāvokļa iekļaušana konstitūcijā aizsargātu to no juridiskas apstrīdēšanas, ko jau ir mēģinājušas darīt cilvēktiesību organizācijas, kuras uzskata, ka ārkārtas stāvoklis piešķir drakoniskas pilnvaras drošības spēkiem un samazina pilsoņu tiesības.
