Francijas parlamentā sākas debates par konstitūcijas grozījumiem terorisma apkarošanai
Foto: AFP/Scanpix

Francijas parlamenta apakšpalātā Nacionālajā asamblejā piektdien sākās debates par pretrunīgi vērtētajiem konstitūcijas grozījumiem, kurus valdība ierosinājusi pēc pagājušā gada islāmistu sarīkotajiem teroraktiem Parīzē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tie paredz Francijas pilsonības atņemšanu tiem par terorismu notiesātajiem, kam ir arī kādas citas valsts pilsonība, kā arī nostiprināt pamatlikumā paplašinātās policijas pilnvaras, kas tika piešķirtas pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas novembrī.

Teroraktos, kurus islāma ekstrēmisti sarīkoja naktī no 13. un 14. novembri, tika noslepkavoti 130 cilvēki, un tas lika varasiestādēm radikāli mainīt savu attieksmi pret drošības jautājumiem.

Prezidents Fransuā Olands izsludināja ārkārtas stāvokli, dodot policijai tiesības veikt kratīšanas un aizturēšanas bez tiesas sankcijas.

Tagad valdība vēlas ārkārtas stāvokļa normas, kas tika ieviestas 1955. gadā Alžīrijas kara laikā, nostiprināt konstitūcijā.

"Franči prasa, lai mēs darītu visu to aizsargāšanai (..). Cīņa pret šo radikalizāciju būs darbs paaudzei," uzrunājot parlamentāriešus, norādīja premjerministrs Maniels Valss.

Šobrīd ārkārtas stāvokļa pagarināšanai pēc 12 dienām nepieciešams parlamenta akcepts, bet saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem valdībai pie parlamenta ar aicinājumu pagarināt ārkārtas stāvokli būs jāvēršas tikai pēc četriem mēnešiem.

Turklāt šo normu iekļaušana konstitūcijā ļaus izvairīties no to apstrīdēšanas tiesā.

Pašreizējais ārkārtas stāvoklis beidzas 26. februārī, taču sagaidāms, ka parlaments to pagarinās, dodot valdībai laiku konstitucionālo reformu īstenošanai.

Otrs svarīgākais priekšlikums, par ko piektdien notiek debates, ir pilsonības atņemšana notiesātajiem teroristiem.

Aizstāvot šo ieceri, Valss uzsvēra, ka tas attieksies uz personām, kas pastrādājušas noziegumus, kuri uzskatāmi par "nopietnu uzbrukumu nācijas dzīvei".

Šo priekšlikumu atbalsta daudzi konservatīvie likumdevēji, taču tas izpelnījies asu kritiku no cilvēktiesību aizstāvju un dažu kreisi noskaņoto politiķu puses.

Janvārī, protestējot pret šo ieceri, no amata atkāpās tieslietu ministre Kristiāna Tobira.

Valdības iecere ir radījusi šķelšanos arī valdošās Sociālistu partijas rindās.

Paredzēts, ka Nacionālās sapulces deputāti par konstitūcijas grozījumu paketi balsos trešdien, un pēc tam tie tiks nodoti izvērtēšanai augšpalātai Senātam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Alžīrija Cīņa Francija Fransuā Olands
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form