Salīdzinājumā ar līdzšinējo Nacionālās sapulces sastāvu Sarkozī pārstāvētā Tautas kustības savienība (UMP) zaudējusi 45 vietas, un tas, bez šaubām, varētu Sarkozī sagādāt vilšanos.
Vēlēšanu otrajā kārtā piedalījās 59,99% balsstiesīgo francūžu, kas ir gandrīz tikpat, cik pirmajā vēlēšanu kārtā 10.jūnijā, bet ievērojami mazāk nekā prezidenta vēlēšanu abās kārtās šī gada aprīlī un maijā, kad vēlētāju aktivitāte sasniedza gandrīz 85%.
UMP sabiedrotie, kuru vidū ir arī partija Jaunais centrs ieguvuši 22 vietas, kamēr deviņas vietas izcīnījušas citas mazākas labējās partijas.
Savukārt pārējās kreisās partijas nākamajā parlamenta apakšpalātas sastāvā pārstāvēs 41 deputāts. Viņu vidū būs 15 komunisti un četri Zaļās partijas pārstāvji.
Tādējādi kreisajai opozīcijai kopumā jaunajā Nacionālās sapulces sastāvā būs 204.vietas, kas ir par 31 vairāk nekā līdz šim.
Nacionālistiskā Kustība par Franciju ieguvusi vienu deputāta mandātu, kamēr līdz šim ietekmīgākā galēji labējā partija Nacionālā fronte parlamentā nebūs pārstāvēta.
Prezidenta vēlēšanās sakāvi cietušais centristu kandidāts Fransuā Bejrū būs viens no trijiem savas partijas "MoDem" ("Demokrātiskā kustība") deputātiem.
Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanu otrās kārtas pagājušajā nedēļā liecināja, ka konservatīvā UMP un tās sabiedrotie varētu gūt graujošu uzvaru, parlamenta apakšpalātā izcīnot no 410 līdz pat 501 vietai.
Tomēr premjerministrs Fransuā Fijons vēlēšanu rezultātus nosaucis par "skaidru lēmumu", vienlaikus solot rēķināties ar parlamentāro opozīciju.
"Mūsu demokrātija ir stipra," teica Fijons, aicinot labējos un kreisos apvienoties, jo kārtējais vēlēšanu cikls ir noslēdzies.
Domājams, ka lielākā valdošās partijas sakāve svētdienas vēlēšanās ir vides aizsardzības ministra un otrā ietekmīgākā valdības pārstāvja Alēna Žipē zaudējums Bordo, kur viņu pārspēja sociālistu pārstāve.
Žipē jau paziņojis, ka pirmdien atkāpsies no ministra amata. Gandrīz droši, ka tuvāko gadu laikā viņam būs jāatsakās arī no ietekmīgas lomas nacionālā mēroga politikā.
Tomēr, neskatoties uz pilnībā neattaisnotajām cerībām, Sarkozī bez grūtībām spēs panākt parlamenta atbalstu savām ambiciozajām reformu iecerēm, lai gan balsojums liecina, ka vēlētāji nav gatavi viņam sniegt "carte blanche".
Sociālistu partijas priekšsēdētājs Fransuā Holands paziņojis, ka svētdienas balsojums ir "koriģējis tendenci", kas bija vērojam vēlēšanu pirmajā kārtā un ka francūži vēlas "izveidot pretsvaru jaunajai varai".
Savukārt prezidenta vēlēšanās sakāvi cietusī sociālistu kandidāte Segolēna Rojāla, uzrunājot savus atbalstītājus, paziņoja, ka vēlētāji nobalsojuši par "patiesi konstruktīvu opozīciju" un ka abu vēlēšanu kārtu starplaikā viņi ir "atmodušies".
Nedēļā pirms vēlēšanu otrās kārtas sociālisti kritizēja valdības ieceri par pieciem procentiem paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) un Fijona valdības atteikumu noteikt lielāku minimālās algas pieaugumu, kas apsteigtu inflācijas tempu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 60% francūžu iebilst pret PVN paaugstināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
