Francijas parlaments nobalso par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu  (2)

Ārkārtas stāvoklis Francijā tika noteikts pēc 13. novembra teroraktiem, un valdība ir brīdinājusi, ka jauna teroristu uzbrukuma draudi vēl arvien ir lieli.

Parlamenta apakšpalātas Nacionālās asamblejas deputāti atbalstīja ārkārtas stāvokļa pagarināšanu ar 212 balsīm par, 31 deputātam balsojot pret un trim atturoties. Parlamenta augšpalāta Senāts nobalsoja par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu jau pagājušās nedēļas otrdienā.

Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc tam, kad džihādistu grupējuma "Islāma valsts" dalībnieki 13. novembrī sarīkoja teroraktus Parīzē un tās piepilsētā Sendenī, nogalinot 130 cilvēkus un ievainojot vairākus simtus.

Iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs paziņoja, ka terorisma draudi "nekad nav bijuši lielāki", uzsverot, ka "draudoša [terorakta] briesmas nav pagājušas".

Ārkārtas stāvoklis ļauj iekšlietu ministram noteikt mājas arestu jebkuram cilvēkam, kura izturēšanās tiek uzskatīta par "draudu drošībai un sabiedriskajai kārtībai", un pavēlēt veikt kratīšanas mājokļos jebkurā laikā bez tiesas lēmuma.

Kopš novembra Francijā ir veiktas apmēram 3340 kratīšanas un ir konfiscēti 578 ieroči, vairāk nekā 340 cilvēkiem ticis noteikts apcietinājums un pašlaik mājas arestā ir 285 cilvēki.

Kopš gada sākuma 40 cilvēki ir tikuši aizturēti aizdomās par iesaistīšanos tīklos, kas draudējuši sarīkot teroraktus vai atzinīgi novērtējuši terorismu, sacīja Kaznēvs.

Kaznēvs, kurš ir kritizēts par aizturēšanu pieticīgo skaitu, uzsvēra priekšrocības, kādas Iekšlietu ministrijai ir devis ārkārtas stāvoklis.

Kratīšanas deva iespēju "sagraut terorismu apbruņojošu un finansējošu tīklu organizāciju, sevišķi attiecībā uz ieroču un narkotiku kontrabandu," ministrs sacīja parlamenta deputātiem.

Viņš piebilda, ka kratīšanās savāktās lietas papildina informāciju, kas vēlāk var tikt izmantota lietās pret terorismā aizdomās turētajiem.

Eiropas Padome tomēr ir paudusi bažas par "dažiem pārkāpumiem", kurus izdarījuši policisti dažu samērā vardarbīgu kratīšanu laikā, un par to, ka ārkārtas stāvoklis esot pastiprinājis "kauna zīmes uzspiešanu" musulmaņiem Francijā.