Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis centrists Emanuels Makrons, pārspējot galēji labējo Marinu Lepēnu, apstiprinājusi Francijas Iekšlietu ministrija.

"Emanuela Makrona pārsvars ir pietiekami skaidrs. Viņš ir ievēlēts ar vairāk nekā 60% balsu. Šodien Francijas iedzīvotāji ir izdarījuši skaidru demokrātisku izvēli," ministrijas izplatītajā paziņojumā citēts Francijas iekšlietu ministrs Matiass Fekls.

Atbilstoši prognozēm Makrons saņēmis 65,5% līdz 66,1% balsu, bet Lepēna ieguvusi 33,9% līdz 34,5% balsu.

"Šodien tiek atvērta jauna lappuse mūsu vēsturē," aģentūrai AFP izteicies Makrons, novēlot, lai tā dotu "cerību un atgūtu uzticību".

"Līdz sirds dziļumiem esmu pateicīgs tiem, kas balsoja par mani," uzvaras uzrunā izteicies Makrons. "Pateicos savai pretiniecei Lepēnas kundzei, es zinu, kāpēc cilvēki balso par galējām partijām. Es pazīstu bažas, bailes, kas viņus satrauc. Un tā ir mana atbildība - rūpēties par šīm bažām un garantēt mūsu kopību un atbildību valsts priekšā. Jau sākot ar rītdienu mēs modernizēsim politiku, atzīsim plurālismu, atjaunosim demokrātiju. Tas būs mans pirmais uzdevums, respektējot ikvienu."

Pēc vēlēšanu sākotnējo rezultātu izziņošanas Lepēna piezvanījusi Makronam. Īsā un sirsnīgā sarunā viņa novēlējusi jaunajam valsts prezidentam veiksmi, ziņo aģentūra AFP.

Apsveikumu ar ievēlēšanu Makronam izteicis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš "ar nepacietību gaidot sadarbības uzsākšanu".

Jaunievēlēto Francijas prezidentu apsveicis arī Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers. "Priecājos, ka franču balsotāji izvēlējušies nākotni Eiropā," viņš ierakstījis savā "Twitter" kontā.

Ievēlot prezidenta amatā Makronu, Francija esot izvēlējusies "atvērtu skatu nākotnē", savā "Twitter" kontā ierakstījis Francijas vēstnieks Vašingtonā Žerārs Aro.

Francijas prezidenta vēlēšanas iezīmēja cīņu starp dažādiem pasaules skatījumiem.

Daudziem frančiem šis bijis protesta balsojums. "Es balsoju par Makronu, lai bloķētu Nacionālo fronti, taču es pilnībā neatbalstu viņa idejas," raidsabiedrībai BBC atzinusi medbrālis Franks Mutins, kas dzīvo Dordivā. "Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti skaidri parāda, ka Francija ir sadalījusies divās daļās: bagāto Francija, kas balso par Makronu, un darbaļaužu Francija, kas balso par Lepēnu. Nākotni paredzēt tagad ir grūti. Es uztraucos par mūsu veselības sistēmu, kas reiz bijusi Francijas lepnums."

Vēlēšanās nepiedalījās 25,8% vēlētāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējās desmitgadēs. Par nederīgiem atzīti 3,6% biļetenu, bet 8,4% bija tukši, ziņo BBC.

Makrons ir iestājies par Eiropas Savienību (ES) un centies aizstāvēt globalizācijas priekšrocības, savukārt nacionālistiski noskaņotā Marina Lepēna solījusi pirmajā vietā stādīt Franciju.

Tags

Emanuels Makrons Francija Francijas prezidenta vēlēšanas Marina Lepēna Žans Klods Junkers
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form