Francijas Senāts pieņem likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu
Foto: Reuters/Scanpix

Francijas parlamenta augšpalāta Senāts pirmdienas vakarā pieņēma likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu, izraisot Turcijas sašutumu.

Senāts pieņēma likumprojektu ar 127 balsīm par un 86 pret, 24 senatoriem atturoties. Tas paredz, ka armēņu genocīda noliegšana ir kriminālnoziegums, par kuru var tikt piespriests 45 tūkstošu eiro (31,6 tūkstošu latu) liels naudassods un gadu ilgs cietumsods, kas ir tikpat liels sods kā par holokausta noliegšanu.

Debatēs pirms balsojuma daļa senatoru uzskatīja, ka šis likumprojekts ir pretrunā konstitūcijas pamatprincipiem - vārda brīvībai, uzskatu brīvībai un vēstures jautājumu pētīšanas brīvībai. Vairākums senatoru tomēr uzskatīja, ka likumdevēji ir tiesīgi iejaukties vēsturiskās atmiņas jautājumu risināšanā un ka šajā likumprojektā nav nekā antikonstitucionāla.

Likumprojektu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu 22.decembrī pieņēma Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja. Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tas jāparaksta Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kura labējā partija Savienība par tautas kustību (UMP) ierosināja šo likumprojektu.

Pirmā pasaules kara laikā notikušo masveidīgo armēņu nogalināšanu par genocīdu Francija atzina jau 2001.gadā, bet jaunais likumprojekts par tā noliegšanu paredz arī sodu.

Nacionālā asambleja likumu par armēņu genocīda noliegšanas kriminalizēšanu pirmo reizi pieņēma jau 2006.gadā, bet pērn maijā Senāts to noraidīja. Jaunajā likumprojektā ir vispārinātāk norādīts, kas ir genocīda noliegšana, tādējādi daļēji mēģinot nomierināt Turcijas sašutumu.

Armēnija ir oficiāli paudusi viedokli, ka no 1915. līdz 1917.gadam 1,5 miljoni armēņu gājuši bojā sistemātiskā genocīdā un ka politisku lēmumu par šā genocīda īstenošanu pieņēmusi tolaik Osmaņu impērijā valdošā jaunturku partija. Savukārt šīs impērijas mantiniece Turcija apgalvo, ka 300 tūkstoši armēņu un tūkstošiem turku un kurdu nogalināti pilsoniskā konfliktā, kad armēņi sacēlušies pret Osmaņu impērijas varu.

Turcija nosodīja Senāta pirmdien pieņemto lēmumu, un Turcijas tieslietu ministrs Sadullahs Ergins paziņoja, ka tas ir "liela netaisnība un parāda pilnīgu cieņas trūkumu pret Turciju".

"Mēs stingri nosodām šo lēmumu, kas ir [..] bezatbildības paraugs," paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija un piebilda, ka Turcijas valdība nevilcināsies ar atbildes pasākumiem. "Taisnīguma un vēstures izpratnes politizēšana caur citas tautas pagātni un kaitēšana izpausmes brīvībai ir netaktiska rīcība, kas pirmām kārtām ir zaudējums Francijai," piebilda Turcijas Ārlietu ministrija.

Pirmdien pirms Senāta balsojuma Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutolu paziņoja žurnālistiem, ka Turcijas valdība ir izstrādājusi pasākumus, kas nekavējoties tiks īstenoti, ja Senāts pieņems šo likumprojektu. "Nav jācer, ka Turcija klusēs. Šoreiz sankcijas būs nepārtrauktas un turpināsies, līdz Francija mainīs savu nostāju. Šis ir uzbrukums mūsu cilvēciskajām vērtībām, sacīja Davutolu, kurš bija atcēlis pirmdien plānotu vizīti Briselē.

Reaģējot uz likumprojekta pieņemšanu Francijas parlamenta apakšpalātā, Turcija decembrī iesaldēja diplomātiskās un militārās attiecības ar Franciju un draudēja ar turpmākiem atbildes pasākumiem, ja likumprojektu apstiprinās arī Senāts vai parakstīs prezidents Nikolā Sarkozī.

Senāta lēmumu atzinīgi novērtēja Armēnija, kuras ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans paziņoja, ka "šī diena būs ierakstīta zelta burtiem ne vien armēņu un franču tautu draudzības vēsturē, bet arī vispasaules cilvēktiesību aizsardzības vēstures annālēs". Viņš paziņoja, ka šis balsojums "tālāk nostiprinās pastāvošos mehānismus noziegumu pret cilvēci novēršanai".

Parīzes ielās sestdien mierīgā demonstrācijā pret šo likumprojektu piedalījās apmēram 15 tūkstoši turku no Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas. Pirmdien Senāta debašu sākumā pie tā ēkas demonstrācijās piedalījās vairāki simti turku un armēņu, un abas puses nošķīra īpašo uzdevumu policija. Senāta telpās dežurēja žandarmi, pārbaudot visu ienācēju personas dokumentus.

Francijas valdība uzsver, ka likums nav valdības iniciatīva un Turcija nevar noteikt vienpusējas tirdzniecības sankcijas. Savukārt Turcija, pret kuras iestāšanos Eiropas Savienībā Sarkozī paudis atklātu nepatiku, maz ko var zaudēt, iesaistoties politiskā strīdā ar Parīzi. Tomēr likums nav saņēmis pilnīgu atbalstu arī Francijas politiķu vidū, jo vairāki ministri pauduši bažas, ka tas kaitēs diplomātiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Turciju, kas ir svarīga Francijas tirdzniecības partnere un, tāpat kā Francija, ir NATO dalībvalsts.

Ārlietu ministrs Alēns Žipē gan aicinājis Turciju saglabāt vēsu prātu, uzsverot, ka likumprojekts ir parlamentāra iniciatīva, nevis Sarkozī valdības projekts. Viņš arī publiski atzina, ka likumprojekta pieņemšanai izraudzīts nepareizs laiks, un tiek vēstīts, ka privātās sarunās viņš to nodēvējis par muļķīgu.

Francijas prezidenta Sarkozī pārstāvētās Savienības par tautas kustību (UMP) ierosinātais likumprojekts vairo daudzu turku izjūtu, ka Eiropā viņi nav gaidīti, saasinot nacionālo pašapziņu.

Turcija un daudzi Sarkozī pretinieki Francijā apsūdz viņu par attiecību sagraušanu ar Turciju vien tādēļ, lai aprīļa beigās gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās iegūtu apmēram 500 tūkstošu Francijas armēņu izcelsmes pilsoņu balsis. Francijā ir arī apmēram 600 tūkstoši turku izcelsmes pilsoņu.

Source

BNS

Tags

Francija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus