Franču ķīmiķi radījuši gumiju, kas pēc sagriešanas pati salīmējas kopā bojājuma vietā.
Molekulārais veidojums var saaugt bojājuma vietā 15 minūšu laikā istabas temperatūrā, teikts Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra (CNRS) ziņojumā, kas publicēts žurnālā "Nature".

Parastu gumiju veido garu krustenisku polimēru šķiedru tīkls, kas var izstiepties un pēc tam atgriezties sākotnējā formā un izmērā.

CNRS un kompānijas "Arkema" zinātnieku komandas izstrādātā jaunā formula to pašu elastību panāk ar divu dažādu veidu mazāku molekulu sajaukumu.

Dažas no molekulām spēj savienoties ar divām citām molekulām, bet citas trim citām molekulām. Tīklu kopā satur vājākas ūdeņraža saites, kas, pārgriežot gumiju, tiek sarautas, taču nodrošina atomu salīmēšanos, atkal savienojoties tīklos.

Gumijas sastāvdaļas satur tauksskābes, kas iegūtas no parastām augu eļļām, kombinējot tās ar dietilēna triamīnu un karbamīdu, kas ir ir lētas un plaši izplatītas ķimikālijas.

Iegūtā viela astoņu grādu pēc Celsija skalas temperatūrā kļūst par caurspīdīgu plastikāta vielu, ko, līdzīgi kā gumiju, var izstiept piecas reizes garāku, līdz tā pārplīst.

Taču atšķirībā no gumijas, jaunās vielas gabalus var saaudzēt kopā istabas temperatūrā - 20 grādos pēc Celsija skalas. Gumijas gabalus nemaz nav nepieciešams karsēt, ne arī stingri spiest kopā.

Turklāt jauno vielu iespējams ļoti vienkārši pārstrādāt, un to var pārraut un lipināt kopā daudzas reizes.

Franču zinātnieki cer, ka pirmie produkti no jaunā materiāla tirgū varētu parādīties gada vai divu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!