Marinas Lepēnas vadītā partija "Nacionālā fronte" jaunā kampaņā vēlas iegūt musulmaņu balsis. Tādējādi viņa cer iekarot atbalstu no tiem, kuru lūgšanos ielās viņa reiz salīdzinājusi ar nacistu īstenoto Francijas okupāciju Otrā pasaules kara laikā, vēsta portāls "Politico".
Partija, kura līdz šim asi iestājusies pret imigrāciju, nākammēnes pirmo reizi tiešā sūtījumu kampaņā uzrunās Francijas musulmaņus Parīzes piepilsētās, cerot veicināt atbalstu partijai pirms decembrī paredzētajām reģionālajām vēlēšanām.
Partijai, kuras pārstāvji bieži runā par islāmu kā draudu Francijas kristīgajai identitātei, tā ir stratēģiska pārmaiņa, ja ne pilnīgi jauna politika, raksta "Politico". Turklāt pašai Lepēnai šomēnes jāstājas tiesas priekšā par naida kurināšanu 2010. gada televīzijas runas laikā, kurā viņa musulmaņus salīdzināja ar nacistiem.
Tomēr "Nacionālā fronte" domā, ka var noslēpt acīmredzamo pretrunu, sludinot atbalstu mēreniem musulmaņiem un nosodot fundamentālistus. Uz spēles ir likts daudz un šos vēlētājus nevar ignorēt - liela daļa musulmaņu balsstiesīgo, kas 2012. gada vēlēšanās pauda atbalstu Fransuā Olandam, tagad ir vīlušies viendzimuma laulību legalizēšanā un cita veida sociāli liberālas politikas īstenošanā un zaudējuši interesi par politiku.
Partija savu aprēķinu, ka šāds plāns varētu strādāt, balstot uz citu politisko spēku pārstāvju izteikumiem. Piemēram, senatori Bariza Khiari, kura pagājušajā gadā brīdināja, ka sociālistu partija zaudē atbalstu musulmaņu sabiedrībā. Viņa norādījusi uz sociālistu partijas neveiksmēm vairākās imigrantu apdzīvotās pilsētās Parīzes tuvumā pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās.
Tikmēr "Es mūsu pieejā nesaskatu nekādas pretrunas," "Politico" norāda nacionālistu pārstāvis Volerands de Seints Džasts, kurš kandidē uz vietu Ildefransas jeb Parīzes piepilsētu reģionā, "mēs vēršamies pie Francijas musulmaņu pilsoņiem, nevis fundamentālistiem."
Vienlaikus Seints Džasts atteicies medijam parādīt reklāmas bukletus, kurus plānots izsūtīt 157 " pilsētas jutīgo zonu" iedzīvotājiem. Viņš aizbildinājies, ka tās ir adresētas tieši "Francijas musulmaņu pilsoņiem" un tajās ir informācija par drošības jautājumiem, pilsētvides plānošanu un uzlabotu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Jau 2015. gada pašvaldību vēlēšanās "Nacionālā fronte" Parīzes piepilsētas Sendenī departamentā ieguva 20%–33% vēlētāju atbalstu. Tas ir ievērojams sasniegums, ņemot vērā, ka tajā ir lielākais ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits Francijā.
Šoreiz tā cer uz lielākiem panākumiem. "Mēs dosimies tur, kur cieš cilvēki. Un cilvēki cieš piepilsētās, nevis Parīzes 9. apgabalā", norāda Seints Džasts, atsaucoties uz modernu Parīzes rajonu, "Sociālistu partija un Nikolā Sarkozī "Republikāņi" ir atbildīgi par šajos rajonos dzīvojošo cilvēku izbojātajām dzīvēm, un šie cilvēki vairs nevēlas viņus redzēt pie varas."
Sociālistu partijas pārstāvis Olivjē Kleins gan ir skeptisks par nacionālistu iespējām gūt lielus panākumus. "Manuprāt, viņi negūs lielu atbalstu - cilvēki zina, ka "Nacionālās frontes" politiķi lielāko daļu laika pavada noniecinot imigrantus, sakot, ka tieši viņi ir atbildīgi par noziedzību."
Taču daži eksperti nepiekrīt, norādot, ka sociālistu partija ir maz darījusi, lai uzrunātu musulmaņu vēlētājus. "Musulmaņi ir ļoti vīlušies sociālistu partijā," sacīja islāma speciālists Marvans Muhameds. "Partija ne tikai nav spējusi palīdzēt uzlabot musulmaņu sociālo situāciju, bet tā ir arī izmantojusi viņus kā vienreiz lietojamo elektorātu, kuram var pievērst uzmanību tikai pirms vēlēšanām."
Tikmēr "Politico" atzīmē, ka pati Lepēna ir augusi bagātā piepilsētā, un ir maz ticams, ka viņa dosies pie šī elektorāta. Atturēt no tā varētu arī kāds incidents pagājušajā gadā, kad trīs jaunieši bija migrantu nīdēju atpazinuši un apmētājuši viņas auto ar akmeņiem.
