Pjū pētījumu centrs secinājumus izdarījis, pamatojoties uz visas pasaules datiem par dzimstību, jauniešu relatīvā skaita pieaugumu un par pāriešanu citā reliģijā.
"Nākamajās desmitgadēs kristieši joprojām būs lielākā reliģiskā grupa, taču islāms izplatīsies straujāk nekā jebkura cita no lielākajām reliģijām," teikts pētījumā.
Pētījuma autori lēš, ka musulmaņu skaits līdz 2050.gadam sasniegs 2,76 miljardus, kamēr kristiešu gadsimta vidū būs 2,92 miljardi. Šie skaitļi attiecīgi atbildīs 29,7 un 31,4% no prognozējamā pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Trešajā vietā 2050.gadā būs hinduisti, kuru skaits sasniegs 14,9% no pasaules iedzīvotāju kopskaita, bet to ļaužu skaits, kas nepiesliesies nevienai reliģijai, būs 13,2% no cilvēces.
2010.gadā uz mūsu planētas mita 1,6 miljardi islāmticīgo un 2,17 miljardi kristiešu.
Pētījuma autori prognozē, ka vislielākais musulmaņu skaits 2050.gadā būs Indijā, tai apsteidzot Indonēziju, tomēr Indijā saglabāsies hinduistu vairākums.
Tikmēr Eiropā musulmaņi būs desmit procenti no iedzīvotāju kopskaita.
Lai gan pasaules mērogā to ļaužu proporcija, kas nepiesliesies kādai no reliģijām, saruks, tādās valstīs kā ASV un Francija agnostiķu un ateistu skaits, domājams, augs.
Vienīgā reliģija, kuras sekotāju skaits nepieaugs, būs budisms, jo tādās budistu valstīs kā Ķīna, Japāna un Taizeme vērojama iedzīvotāju novecošanās un zema dzimstība.
Tomēr vienīgais reģions, kurā iedzīvotāju kopskaits samazināsies, ir Eiropa, kur līdz 2050.gadam saruks arī kristiešu skaits no 553 miljoniem pašlaik līdz 454 miljoniem.
Arī ASV šajā periodā proporcionālais kristiešu skaits samazināsies no trim ceturtdaļām līdz divām trešdaļām. Tikmēr islāms Savienotajās Valstīs apsteigs jūdaismu, kļūstot par otru populārāko reliģiju.
Ja šāda tendence turpināsies, tad pēc 2070.gada islāms būs jau vispopulārākā reliģija pasaulē, secina Pjū centra pētnieki.
Viņi gan brīdina, ka aplēses atbilst īstenībai tikai tajā gadījumā, ja izmantotie dati par pēdējiem sešiem gadiem ir precīzi un ja viņu konstatētās tendences nākotnē attīstīsies, kā prognozēts.
Dažādi faktori, tostarp zinātniskie atklājumi, bruņotie konflikti, sociālās kustības, politiskie satricinājumi, dabas katastrofas un ekonomisko apstākļu izmaiņas, var mainīt demogrāfiskās tendences veidos, kas nav prognozējami, brīdina pētījuma autori.
