Gaidāma smagāka ekonomiskā krīze nekā 2009. gadā, iekšējā dokumentā lēš EK
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ekonomiskā lejupslīde jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ gaidāma smagāka nekā 2009. gadā piedzīvotā krīze, atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) iekšējai lietošanai sagatavotu dokumentu, vēsta "Eur Activ".

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kā arī citviet pasaulē ekonomisko darbību ir gandrīz apturējušas. Darbu pārtraukuši liela daļa ražojošo uzņēmumu un atsevišķas nozares, piemēram, tūrisms, aprūpe un ne-kravu transports ir faktiski sabrukuši, valdībām aicinot cilvēkus palikt mājās.

"Eur Activ" žurnālistu rokās nonākušajā dokumentā EK pārstāvji neprognozē, cik liels būs ekonomiskās darbības sarukums, jo vīrusa izplatība vēl nav sasniegusi savu augstāko punktu. Tomēr 30. martā tapušais ziņojums paredz, ka pandēmijas ietekme varētu būt daudz postošāka par pirms desmit gadiem pieredzēto ekonomisko krīzi.

"Ņemot vērā piegādes ķēžu traucējumu plašo ietekmi uz valstu ražošanas kapacitāti un globālajām tirdzniecības ķēdēm (gan uz ES, gan no ES), mēs varam pamatoti sagaidīt, ka šī krīze ir dziļāka nekā 2009. gada lielā recesija," teikts dokumentā. 2009. gadā ES dalībvalstīs kopumā iekšzemes kopprodukta apjoms kritās par 4,3%.

Kopējā ietekme būs atkarīga no tā, cik ilgi vīrusa izplatīšanas ierobežošanas dēļ noteiktie ierobežojumi paliks spēkā, paredz EK. Kopš pandēmijas sākuma, kad lielāko ekonomisko ietekmi ES ekonomikai radīja piegādes ķēžu pārrāvumi no Ķīnas, par lielāko problēmu kļuvusi "nesvarīgu" ekonomisko aktivitāšu apturēšana visā pasaulē, īpaši pašā Eiropā.

"Pēdējie pavērsieni liecina, ka tā kļūst par smago globālā pieprasījuma krīzi. Tagad, kad ražošana Ķīnā atgriežas normālā līmenī, starptautiskās ekonomiskās aktivitātes vēl to nedara," teikts dokumentā. EK ziņojums arī paredz, ka pandēmijas padziļināšanās ASV, visticamāk, paildzinās krīzi vismaz līdz vasarai.

EK dokumentā norādīts, ka pagaidām krīzes ietekmi aplēst ir pāragri. Var tikai paredzēt, ka reālās ekonomikas kritums atsauksies arī finanšu sektorā.

Jau tuvākajā laikā nacionālajām valdībā, jāpieņem papildu mēri, tostarp vismaz uz laiku izšķiroši svarīgos sektoros varētu vajadzēt nacionalizēt uzņēmumus, vai arī investēt tajos. EK gan vienlaikus brīdina valstis neglābt uzņēmumus, kuru darbība jau tāpat bija problemātiski un kurus nomāca slikti kredīti.

Līdz šim ES valstis pieņēmušas fiskālā atbalsta mehānismus, kas vidēji veido aptuveni 2% no nacionālā IKP (tas kopumā ir ap 240 miljardiem eiro eirozonas valstīs vien), raksta "Eur Activ". Savukārt Eiropas Centrālā banka brīdinājusi, ka tiem vajadzētu būt vēl vismaz divkārt lielākiem, sasniedzot vidēji 4% no nacionālajiem IKP.

Līdz šim vairums ES dalībvalstu lielāko atbalstu sniegušas tieši veselības nozarei. Tāpat plaša prakse ir tieši un pastarpināti atbalstīt smagāk cietušo nozaru uzņēmumus, to darbiniekus, kā arī bez darba palikušos.

ES bloka līmenī apstiprinājusi arī īpašu atbalstu smagāk skartajām nozarēm, īpaši mazajiem uzņēmumiem, atzīmē medijs. Savukārt šobrīd tiek strādāts pie lielākas ekonomikas atbalsta sistēmas, kas varētu iekļaut Eiropas Stabilitātes mehānismu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form