Gazā aizvadīta pēdējās nedēļas asiņainākā diena
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Grupējuma "Hamas" pārvaldītajā palestīniešu teritorijā Gazas joslā svētdiena bijusi asiņainākā diena pēdējās nedēļas laikā, kopš sākas pašreizējais konflikts ar Izraēlu. Saskaņā ar palestīniešu amatpersonu teikto svētdien Gazā Izraēlas uzlidojumos gājuši bojā 42 cilvēki, vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopš konfrontācijas sākuma pagājušajā pirmdienā (10. maijā), kad Gazas joslas grupējumi "Hamas" un "Islāma džihāds" sāka Izraēlas apšaudīšanu ar raķetēm, savukārt Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) atbildēja ar gaisa triecieniem pa ar kaujiniekiem saistītiem mērķiem Gazas joslā, pa Izraēlu ir izšautas vairāk nekā 3000 raķetes.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterēšs svētdien brīdināja, ka sadursmes var ievilkt reģionu nekontrolējamā krīzē un aicināja pārtraukt asinsizliešanu. Savukārt agri pirmdien Izraēlas lidmašīnas veikušas jau 80 gaisa triecienus pa Gazas pilsētu, atbildot uz kaujinieku palaistām raķetēm pa Izraēlas dienvidiem.

ANO brīdina, ka degvielas nepietiekamības dēļ Gazā slimnīcas un citas iestādes var palikt bez elektrības.

Gazas amatpersonas informē, ka starp 42 svētdien Izraēlas triecienos nogalinātajiem ir 16 sievietes un 10 bērni. Savukārt Izraēla ziņo, ka kopš pagājušās pirmdienas palestīniešu raķetes nogalinājušas 10 cilvēkus Izraēlā – no tiem divi ir bērni.

Kopējais bojāgājušo skaits Gazā ir sasniedzis 197, starp tiem 58 bērni un 34 sievietes. Vēl 1230 cilvēki ievainoti, liecina "Hamas" kontrolētās Veselības ministrijas dati. Izraēla uzsver, ka starp bojāgājušajiem ir desmitiem kaujinieku.

Svētdien neilgi pēc pusnakts Izraēlas triecienos tika sagrautas vismaz trīs ēkas. "Hamas" naktī un nākamajā dienā raidīja raķetes pa Izraēlas dienvidiem. Miljoniem izraēliešu, skanot trauksmes sirēnām, bija jādodas uz patvertnēm. Lai arī Gazā cilvēki cenšas ievērot piesardzību, blīvi apdzīvotajā un nabadzīgajā teritorijā daudziem nav kur paglābties.

Gazas iedzīvotājs Rijads Eškuntana aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka uzlidojumos gājusi bojā viņa sieva un trīs meitas, izdzīvojusi tikai ceturtā meitiņa. Bērni nolikti gulēt istabā, kas šķitusi visdrošākā. "Es skrēju pārbaudīt meitenes. Mana sieva pieskrēja un apkampa viņas, lai iznestu no istabas, tad sekoja otrs gaisa trieciens. Griesti sagruva un es biju zem drupām," viņš stāsta.

Izraēlas armija vēlāk paziņoja, ka triecieni bijuši vērsti pret kaujinieku tuneļu sistēmu šajā rajonā. Sagrūstot tuneļiem, sagruva arī ēkas, kas noveda pie neparedzētas civiliedzīvotāju bojāejas, teikts paziņojumā.

IDF paskaidro, ka triecienu mērķis ir "Hamas" infrastruktūra un līderi. Uzlidojums veikts arī pa "Hamas" līdera Jahjas Sinvara un viņa brāļa, kurš atbildot par grupējuma loģistiku un dzīvo spēku, Muhammada Sinvara mājām. Taču, kā norāda aģentūra AP, ir maz ticams, ka uzlidojuma brīdī viņi atradušies mājās.

Izraēlā kaujinieku raķetes sasniegušas Aškelonu, Ašdodu, Netivotu un citas vietas valsts centrālajā daļā un dienvidos. Netiek ziņots par cietušajiem.

Daudzas no kaujinieku palaistajām raķetēm pārtver aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols", taču tās, kas sasniegušas mērķi, nodarījušas postījumus ēkām un automašīnām, tostarp sinagogai Aškelonā.

Izraēlas operācija vēl nav noslēgusies. Premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka uzbrukumi turpinās ar pilnu spēku un tie prasīs laiku. Svētdien prese konferencē viņš atzina, ka pret Izraēlu tiek izdarīts spiediens, bet pateicās ASV prezidentam Džo Baidenam par atbalstu. Baidena sūtnis Hadijs Anrs kopš piektdienas atrodas Izraēlā un tiekas ar amatpersonām.

ASV un Izraēla grupējumu "Hamas" uzskata par teroristu organizāciju, tāpēc ar "Hamas" līderiem Amrs netiksies. Komunikācija ar "Hamas" parasti notiek caur starpniekiem no Ēģiptes vai Kataras, skaidro BBC.

Vietējos avotos ziņots, ka "Hamas" jau vairākas dienas piedāvājot vienoties par pamieru, bet Izraēla to noraidot, norāda BBC. Izraēlas taktika ir nodarīt maksimālus postījumus kaujiniekiem pirms starptautiskais sašutums par civiliedzīvotāju ciešanām un humānā situācija Gazas joslā sasniedz tādu līmeni, ka operācija ir jābeidz, analizē medijs.

"Hamas" Izraēlas apšaudi ar raķetēm sāka pirmdien, 10. maijā, reaģējot uz policijas un palestīniešu sadursmēm pie Aksas mošejas Jeruzalemē, kas ir arī ebreju svētvieta – Tempļa kalns.

Sadursmes veicināja mēnesi ilgā spriedze saistība ar palestīniešu izlikšanu kāda Austrumjeruzalemes rajonā par labu ebreju kolonistiem. Pirmdien Izraēlas Augstākajai tiesai bija paredzēts noturēt sēdi par vairāk nekā 70 cilvēku apelāciju šajā lietā, taču vardarbības dēļ tiesa ir atlikta.

Spriedze pieaugusi kopš musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākuma aprīļa vidū. Ramadāna sākumā izcēlās sadursmes, palestīniešiem protestējot pret policijas barjerām pie Damaskas vārtiem, kas traucēja pulcēšanos.

Palestīniešu dusmas vēl vairāk uzbangoja ebreju ultranacionālistu gājiens šajā apkārtnē. Savukārt gājienu izprovocēja sociālajos medijos publicēti video ar palestīniešu uzbrukumiem ultraortodoksāklajiem ebrejiem. Savukārt ebreju nacionālisti rīkoja atriebības uzbrukumus.

Austrumjeruzaleme ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem punktiem – abas puses to uzskata par savu. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja 1980. gadā un uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Palestīnieši Austrumjeruzalemi redz kā savas nākotnes neatkarīgās valsts galvaspilsētu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Gazas josla Hamas Izraēla
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form