Paredzams, ka Ziemeļeiropas gāzes vads, kas pa Baltijas jūru savienos Krievijas dabasgāzes atradnes un Vācijas piekrasti, tiks uzbūvēts līdz 2010.gadam un pa to gadā tiks transportēti 27,5 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Vēlāk gāzes vada caurlaides spēju paredzēts palielināt līdz 55 miljardiem kubikmetru gadā.
Gāzes vada būvniecība sākta pagājušā gada beigās. Gāzes vads sākas no Babajevas ciema, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.
Gāzes vada būvei izveidotajā konsorcijā 51% daļa pieder Krievijas valsts dabasgāzes koncernam "Gazprom", bet Vācijas kompānijām E.ON un BASF - pa 24,5% katrai. Partneri jau noslēguši vienošanās par 14 miljardu kubikmetru gadā piegādi. Tai skaitā četrus miljardus kubikmetru gadā saņems pati E.ON, deviņus miljardus kubikmetru - "Gazprom" un BASF kopuzņēmums "Wingas", bet miljardu kubikmetru - Dānijas kompānija DONG.
Paredzams, ka gāzes vada būvniecība izmaksās aptuveni 10,5 miljardus dolāru (5,82 miljardus latu). Sauszemes posma izmaksas būs aptuveni seši miljardi dolāru (3,33 miljardi latu), bet jūras posms izmaksās 4,5 miljardus dolāru (2,49 miljardus latu).
Vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi Baltijas jūrā tika parakstīta pagājušā gada septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.
Pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā.