Meksikas valdības pārstāvji apstiprināja, ka lidmašīna nosūtīta, taču norādīja, ka tas negarantē Selajas izbraukšanu no Hondurasas.
Meksikas amatpersonas arī apstiprināja, ka notiek sarunas par patvēruma piešķiršanu Selajam.
Pats gāztais prezidents gan neizrādīja nekādu vēlmi meklēt risinājumu Hondurasas sešus mēnešus ilgajai politiskajai krīzei.
"Es nemeklēju patvērumu nevienā valstī," viņš paziņoja Venecuēlas televīzijai "Telesur". "Mēs esam piedāvājuši, ka iespējamas aizbraukšanas gadījumā, [es došos prom] kā Hondurasas tautas vēlēts prezidents. Mēs neesam saņēmuši nevienu dokumentu ne pierādījumu, ka režīms devis prezidentam tiesības doties uz lidostu un apmeklēt citas valstis," sacīja Selaja.
Kā jau ziņots, Hondurasas armija ar tiesu, Kongresa un biznesa līderu atbalstu apvērsumā jūnijā gāza kreisi orientēto Selaju, saistībā ar viņa plāniem mainīt konstitūciju, lai palielinātu viņa pilnvaru termiņu.
Selaja pēc apvērsuma tika izraidīts no valsts, bet septembrī slepeni atgriezās Hondurasā, mitinoties Brazīlijas vēstniecībā Tegusigalpā.
Lai risinātu politisko krīzi, valsti novembra beigās tika rīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarējis Nacionālās Partijas kandidāts 61 gadu vecais Porfirio "Pepe" Lobo, kurš 2005.gada vēlēšanās palika otrajā vietā aiz Selajas.
Taču Selajas nometne apgalvo, ka vēlēšanu komisija esot pārspīlējusi vēlētāju aktivitāti - oficiālie dati liecina, ka pie balošanas urnām devušies vairāk nekā 60% balsstiesīgo.
Vēlēšanas radījušas jau šķelšanos Amerikas valstu vidū. ASV, kas ir lielākais Hondurasas tirdzniecības partneris, vēlēšanu rezultātus jau atzinušas. Vašingtonai pievienojušās arī Peru, Panama, Kolumbija un Kostarika, kuras prezidents uzņēmās starpnieka lomu sarunās par Hondurasas politiskās krīzes atrisināšanu. Arī Eiropas Savienība (ES) ir atzinusi Hondurasas vēlēšanu rezultātus.
Taču Brazīlija, Argentīna un Venecuēla, kā arī citas kreisi noskaņotās reģiona valdības paziņojušas, ka vēlēšanu rezultātus neatzīs, jo tādējādi militārais apvērsums paliktu nesodīts.