Krievijai būtu jāpaliek Eiropas Padomes loceklei, lai tā var tikt pakļauta noteikumiem, ko Eiropas Padome plāno nākotnē pieņemt cīņai pret dezinformāciju un viltus ziņām, otrdien paziņojis organizācijas ģenerālsekretārs Turbjēns Jaglands.
Jaglands norādīja, ka Eiropas Padome, ko veido 47 valstis, strādā pie jauniem noteikumiem, lai novērstu mākslīgā intelekta izmantošanu viltus ziņu un nepatiesas informācijas izplatīšanai.
"Tā kā mums tika jautāts par Krievijas klātbūtni, protams, tas nepalīdzētu, ja šī valsts nepiedalītos, jo tad šī valsts un citas valstis, kas ir ārpus [Eiropas Padomes jurisdikcijas], varētu turpināt kā līdz šim. Mēs vēlamies radīt tiesisku ietvaru tam, kā izmantot mākslīgo intelektu," konferencē par mākslīgo intelektu Helsinkos žurnālistiem sacīja Jaglands.
Krievija tiek turēta aizdomās par kampaņām, kurās izplatīta nepatiesa informācija ar mērķi manipulēt ar sabiedrības viedokli priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un citās valstīs, kā arī pirms "Breksita" referenduma Lielbritānijā.
Maijā gaidāmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās saskaņā ar aplēsēm piedalīsies aptuveni 350 miljoni vēlētāju. Varasiestādes bažījas, ka arī šoreiz notiks mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Eiropas Padomes Informācijas sabiedrības direktors Jans Kleisens ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka mēģinājumi ietekmēt EP vēlēšanu iznākumu, visticamāk, notiks, taču pagaidām nav iespējams pateikt, kāda būs to ietekme.
Francijas tieslietu ministre Nikola Belubē konferencē Helsinkos atzinīgi novērtēja Eiropas mēroga centienus vienoties par kopīgiem noteikumiem cīņai pret jaukšanos vēlēšanās.
Pagājušajā rudenī Francija pieņēma tā dēvēto viltus ziņu likumu, kas ļauj tiesnešiem dot rīkojumu nekavējoties aizvākt nepatiesu informāciju no tīmekļa vietnēm priekšvēlēšanu laikā.
Likuma kritiķi uzskata, ka Francijas valdība šādi ierobežojusi vārda brīvību.
Krievijas dalība Eiropas Padomē, kuras locekles ir arī Ukraina un Turcija, tikusi apšaubīta kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu. Pēc tam Krievijai tika atņemtas balsošanas tiesības Eiropas Padomē.
Krievija uz to reaģēja, atceļot daļu no ikgadējās 33 miljonu eiro iemaksas organizācijas budžetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
