Priekšlikumam, kas tika pieņemts 19.maija pēcpusdienā, bija Šrēdera pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas, Zaļo partijas un Brīvās demokrātiskās partijas atbalsts.
Kristīgi demokrātiskā savienība arī atbalstīja šo priekšlikumu, aicinot valdību samazināt arī bijušā kanclera pensiju, kas gada griezumā ir aptuveni 100 000 eiro, tomēr šis aicinājums netika apstiprināts.
Bijušajam Vācijas kancleram tiks atņemts birojs un darbinieki, kas 2021.gadā izmaksāja aptuveni 419 000 eiro nodokļu maksātāju naudas.
Ciešo saistību ar Kremli vai nostājas Ukrainas karā vietā, priekšlikumā ir apgalvots, ka bijušais valdības vadītājs vairs nepilda savas pastāvīgās darba saistības, un tāpēc tam vairs nav vajadzīgs birojs un darbinieki.
Bundestāga Budžeta komitejas balsojums notika vien dažas stundas pēc tam, kad Eiropas Parlaments mudināja Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu noteikt sankcijas pret Šrēderu viņa ciešās saistības ar Kremli dēļ.
Eiropas Savienības likumdevēji 19.maijā pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka sankcijas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būtu jāattiecina "uz Eiropas lielāko Krievijas uzņēmumu valžu locekļiem un politiķiem, kas turpina saņemt Krievijas naudu."
Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā sākās 24.februārī. No iebrukuma brīža pret Gerhardu Šrēderu vērsta asa un ilgstoša kritika viņa ciešās draudzības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu dēļ.
