2. pasaules kara nogalē, kad uzlidojumi bija krietni papostījuši Lielvācijas galvaspilsētu Berlīni, Ādolfs Hitlers atzina, kas tas nāk tikai par labu viņa plāniem – pēc kara būs mazāk jānodarbojas ar ēku nojaukšanu, lai realizētu viņa utopisko projektu – jaunās impērijas galvaspilsētas Ģermānijas (Germania) būvniecību. Hitlers palika vēstures mēslainē līdz ar saviem plāniem, lai gan viens objekts no iecerētās megapoles joprojām Berlīnē ir apskatāms – tas ir milzīgs betona klucis, kas tika uzbūvēts eksperimentālām vajadzībām.

Hitleram Vācijas galvaspilsēta nekad nebija patikusi, ar saviem līdzgaitniekiem viņš to sauca par "Sarkano Berlīni", jo pirms 2. pasaules kara lielpilsētas strādnieki vēlēšanās nacistus ne pārāk atbalstīja. Gan šī, gan citu iemeslu dēļ Hitlers kopā ar savu galma arhitektu Albertu Špēru plānoja pēc 2. pasaules kara Berlīni padarīt par "pasaules galvaspilsētu Ģermāniju", pamatīgi pārbūvējot pilsētas centru.

Plāni bija grandiozi – aptuveni tur, kur šobrīd atrodas Berlīnes galvenā dzelzceļa stacija, nacisti bija iecerējuši izveidot sākuma punktu pilsētas galvenajai ziemeļu–dienvidu asij, kuras vienā galā būtu paša Hitlera izlolotā "Tautas zāle", milzīga celtne ar 290 metrus augstu apaļu kupolu, kurā 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!