Pēc uzbrukumiem "Google" piedraudēja, ka vairs nefiltrēs meklēšanas rezultātus Ķīnā un varētu tur pārtraukt savu darbību.
"Šie uzbrukumi un to atklātā izspiegošana kopā ar pagājušajā gadā izvērstajiem mēģinājumiem vēl vairāk ierobežot vārda brīvību internetā likuši mums nonākt pie secinājuma, ka mums būs jāpārskata mūsu biznesa iespējamība Ķīnā," sacīja "Google" galvenais jurists Deivids Dramonds. "Mēs esam izlēmuši, ka vairs necenzēsim rezultātus "Google.cn" un tāpēc mums nākamajās nedēļās būs sarunas ar Ķīnas valdību par pamatu, uz kāda mēs likuma ietvaros varam darbināt meklētāju bez filtra, ja tas vispār ir iespējams."
Pēc viņa teiktā, "Google" apzinās, ka Ķīnas valdības prasību ignorēšana filtrēt meklēšanas rezultātus varētu nozīmēt to, ka tai jāpārtrauc darbība Ķīnā.
Kā pavēstīja Dramonds, "Google" decembra vidū fiksēja "ārkārtīgi sarežģītu un mērķtiecīgu uzbrukumu no Ķīnas mūsu korporatīvajai infrastruktūrai, kā rezultātā "Google" tika nozagts intelektuālais īpašums".
Pierādījumi liecina, ka uzbrucēji centušies gūt pieeju Ķīnas cilvēktiesību aktīvistu "Gmail" kontiem.
"Google" uzskata, ka lielākā daļa uzbrukuma tika bloķēta un tikai no diviem kontiem nozagta nenozīmīga informācija - to izveidošanas datums un vēstuļu virsraksti.
Līdzīgā veidā uzbrukts vēl vismaz 20 citām lielām kompānijām, starp kurām ir finanšu, interneta, mediju, tehnoloģiju un ķimikāliju uzņēmumi.
Pēc "Google" paziņojuma ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pieprasīja Pekinas paskaidrojumus par šiem uzbrukumiem.
""Google" mūs ir informējis par šīm sūdzībām, kas rada ļoti nopietnas bažas un jautājumus," teikts Klintones izplatītajā paziņojumā. "Nākamajā nedēļā es teikšu uzrunu par interneta brīvības centrālo lomu 21.gadsimtā un mēs sniegsim sīkākus komentārus, kad noskaidrosies fakti."