Bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs svētdien paziņoja, ka Maskavas lēmums iesaldēt Krievijas dalību Līgumā par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ticis pieņemts, "lai izraisītu dialogu".
Sestdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par Krievijas dalības apturēšanu šai līgumā, kas ierobežo parastā bruņojuma un bruņoto spēku izvietošanu Eiropā. Kā norādīja prezidenta preses dienests, tas darīts sakarā ar "ārkārtējiem apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību".

Putina dekrēts paredz, ka Krievija automātiski izstājas no līguma 150 dienas pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija ir informējusi pārējās līguma dalībvalstis par šo- lēmumu.

Kā izteicies Gorbačovs, kas pats 1990.gadā parakstīja šo līgumu, Krievijas prezidenta lēmums uzskatāms par "steidzamu aicinājumu uz konstruktīvu dialogu un līguma īstenošanu", vēsta ziņu aģentūra "Interfax". Pēc viņa teiktā, tā ir "pilnīgi pamatota reakcija uz šo jautājumu, nevis emocionāls izlēciens".

Gorbačovs norādījis uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot ASV pretraķešu vairoga daļas, kā arī uz to, ka jaunās NATO dalībvalstis nav ratificējušas pašreizējai situācijai pieskaņotu līguma versiju. "Būtu pilnīgi nepieņemami, ka Krievija līgumu pildītu, kamēr citas puses to nav pat ratificējušas," viņš piebildis.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot parasto bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem, kā arī apgalvo, ka šis līgums traucē cīnīties ar starptautisko terorismu.

Любуйтесь латвийской природой и следите за культурными событиями в нашем Instagram YouTube !