Trešdien vairāku valstu plašsaziņas līdzekļos publicētas ziņas, ar atsauci uz Zviedrijas atslepenotajiem pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu dokumentiem, kas skar PSRS sabrukuma un Baltijas valstu neatkarības centienu ēru.
1990. gada martā Gorbačovs esot ticies ar Lietuvas PSR vadītāju Aļģirdu Brazausku un it kā piekritis par naudas kompensāciju un Klaipēdas iekļaušanu Kaļiņingradas apgabalā, lai Lietuva pasludina neatkarību.
"Tās ir pavisam nenopietnas runas un pārāk brīva to notikumu interpretācija, kas tiešām bija pēc tam, kad Lietuva sagribēja izstāties no PSRS. Nekādas kaulēšanās nebija," apgalvo Gorbačovs.
"Jā, es tikos arī ar toreizējo Lietuvas vadītāju Aļģirdu Brazausku, bet ne ar viņu vien, un centos paskaidrot, ka kategoriska atdalīšanās radītu daudz jautājumu. Būtu nepieciešams domāt arī par to, kā izmitināt cilvēkus atkarībā no tā, kurā valstī viņi vēlas dzīvot, rastos arī teritoriāli jautājumi, un, protams, tā visa risināšanai vajadzētu daudz naudas," skaidrojis bijušais PSRS vadītājs.
Viņš skaidro, ka mēģinājis pārliecināt gan lietuviešus, gan citus neatkarības tīkotājus Baltijā neiet pa "kļūdainu ceļu".
Vienīgais PSRS prezidents uzskata, ka toreiz varēja vienoties par pakāpenisku atdalīšanos no Padomju Savienības republiku saimes, taču šos plānus izjaucis 1991. gada augusta apvērsuma mēģinājums un vēlākā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina politika.